Pēc garās, aukstās ziemas, nekas neiepriecina vairāk kā pirmās siltās un saulainās pavasara dienas. Saule spīd spožāk, kļūst siltāks, mostas daba, sāk plaukt pumpuri, raisot mūsos gan fizisku, gan emocionālu labsajūtu. Taču pozitīvo sajūtu dēļ bieži vien neaizdomājamies par to, ko pavasaris var nodarīt mūsu veselībai. Kādi ir populārākie mīti par un ap pavasara sauli, siltāku dienu sagaidīšanu un pavasara ietekmi uz veselību kopumā, kā ir patiesībā un kā pasargāt sevi jau tagad, skaidro farmaceite Zane Melberga.
Var likties, ka pavasara saule ir mazāk bīstama par vasaras sauli, jo ārā nav tik karsti, taču šis priekšstats ir mānīgs. Vasarā ir grūti ilgstoši uzturēties tiešos saules staros, jo ir karsti. Savukārt pavasarī nav vēl tik silts, tāpēc varam ilgu laiku pavadīt saulē, nemaz nenojaušot, ka nodarām pāri savai ādai. Saule izstaro siltumu, redzamo gaismu un ultravioletos starus. Siltumu mēs jūtam, gaismu redzam, bet ultravioleto starojumu nekā neizjūtam, tomēr tas ir saules radīto ādas bojājumu galvenais vaininieks, tādēļ to varam uzskatīt par neredzamo draudu ādai.
Saule izstaro trīs ultravioleto staru veidus - UVA jeb ultravioletā A starojums ir klātesošs un intensīvs visu cauru gadu, tas veicina priekšlaicīgu novecošanos un var radīt grumbas. UVB stari visintensīvākie ir no aprīļa līdz oktobrim un tiek absorbēti ādas virsējā slānī (epidermā), tādējādi tie ir svarīgi D vitamīna sintēzes procesā, bet tie var ietekmēt cilvēka veselību arī negatīvi, izraisot ādas apsārtumu un apdegumu. Savukārt UVC starus absorbē ozona slānis atmosfērā, kas nozīmē, ka tie līdz zemes virsmai nenonāk. Ultravioletie stari ir klātesoši visu cauru gadu, gan saulainās, gan mākoņainās dienās. Atrodoties saulē, ieteicams izvēlēties apģērbu, kas nosedz ādu, kā arī nedrīkst aizmirst par saules aizsargkrēma lietošanu - tas ir mīts, ka aizsargkrēmi jālieto tikai vasarā, karstajās dienās. UVA staru ietekmē āda ātrāk novecojas un tiek pakļauta onkoloģijas riskam, turklāt dienā ieteicams pavadīt saulē ne vairāk kā 20 minūtes. Nedrīkst aizmirst arī par saulesbrillēm, tās pasargās acis no UV stariem. Bet, ja tomēr gadījies apdegt, tad palīdzēt var pantenola putas, kā arī speciāli losjoni, kas nomierina un mitrina ādu.
Līdz ar siltāku dienu parādīšanos rodas vēlme vilkt plānāku un pat vasarīgu apģērbu. Iestājas tās saulainās dienas, kad ielās vienlaikus var vērot cilvēkus vieglos krekliņos un biezās ziemas jakās. Pavasaris ir mānīgs laiks - saulē var būt karsti, bet aiz stūra, ēnā - auksti. Šis ir gadalaiks, kad cilvēki ir īpaši pakļauti saaukstēšanās riskam. Tam par iemeslu kalpo ziemas periodā novājinātā imūnsistēma, kā arī straujais gaisa temperatūras kritums vakaros un no rītiem, kā arī negaidīti vēsie vēji, tādēļ pāragri sākot staigāt bez šalles un cepures, pastāv lielāka iespēja saslimt. Šajos mainīgajos laikapstākļos ieteicams ģērbties pēc “sīpoliņa principa”. Tas dod iespēju vajadzības gadījumā kādu apģērba kārtu novilkt, vai ja kļūst vēsi - uzvilkt papildus kārtu.
Pavasaris ir gadalaiks, kad bieži vien saslimstam ar iesnām. Tās var izraisīt gan vīrusi, gan arī alergēni. Cilvēki reizēm domā, ka ir saaukstējušies, bet īstenībā tā ir reakcija uz ziedputekšņiem. Aizdomas par ziedputekšņu izraisītām alerģijām varētu pastiprināt arī fakts, ja saaukstēšanās katru gadu notiek vienā laikā. Alerģijas simptomi var parādīties pēkšņi vai arī attīstīties pakāpeniski. Ziedputekšņu alerģijas gadījumā auga ziedēšanas periodā iespējama acu niezēšana un asarošana, šķaudīšana, deguna aizlikums, kasīšanās sajūta kaklā, klepus. Sākumā šīs sūdzības grūti atšķirt no vīrusa izraisītām iesnām. Turklāt alerģija var parādīties jebkurā dzīves periodā. Lielākajā daļā gadījumu alerģiju simptomi parādās jau bērnībā, taču tā var uzrasties arī 20 vai 30 gadu vecumā, un pat vecumdienās. Ja alerģijas simptoms ir aizlikts deguns, ieteicams lietot speciālos aerosolus vai pilienus, kuru sastāvā ir aktīvā viela, kas sašaurina deguna asinsvadus un mazina tūsku. Šos līdzekļus jālieto atbilstoši savam vecumam, ievērojot lietošanas instrukcijā noteikto laika intervālu, kā arī ne ilgāk par 7 līdz 14 dienām. Tos var pārtraukt lietot ātrāk, ja alerģijas izraisītie simptomi ir mazinājušies vai pazuduši vispār. Šos līdzekļus var lietot arī bērni, taču tikai vecāku uzraudzībā. Farmaceite atgādina, ka aptiekās ir pieejami arī speciālie deguna aerosoli un pilieni, kas paredzēti tieši bērniem. Simptomu mazināšanai var lietot uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir tādas dabiskās sastāvdaļas kā gaiļbiksīšu ziedu sausais ekstrakts vai priežu mizas sausais ekstrakts, kas var atvieglot elpošanu un nodrošināt normālu elpceļu funkciju. Par piemērotāko pretalerģijas līdzekļu lietošanu ieteicams konsultēties ar farmaceitu.
Iestājoties pavasarim un siltākiem laikapstākļiem, mēs aizvien biežāk dodamies dabā, līdz ar to pastāv lielāka iespējamība sastapties ar ērcēm. Pastāv maldīgs uzskats, ka pavasarī ērces vēl nav modušās - gaisa temperatūrai sasniedzot +4 līdz +5 C grādus, ērces jau kļūst aktīvas un ir gatavas piesūkties. Ja dodaties dabā, tad ieteicams vilkt gaišas krāsas apģērbu, lai ērci būtu vieglāk savlaicīgi pamanīt. Pēc pastaigas ieteicams drēbes novilkt, apskatīt ķermeni un apģērbu. Lai arī visbiežāk ar ērcēm var sastapties mitrās, ēnainās un aizaugušās vietās, tomēr ir maldīgi domāt, ka ērces dzīvo tikai un vienīgi mežā, krūmu biezokņos vai kokos - tās dzīvo uz zemes, līdz 10 centimetru augstumam, labprāt uzturas zālē un ērces var sastapt arī pagalmā, kur ir gludi pļauts zāliens. Lai atbaidītu ērces, uz apģērba un apaviem jāizsmidzina aizsardzības līdzeklis pret insektiem, tai skaitā ērcēm - uz ādas līdzeklis jāuzsmidzina minimāli un vienmēr jāatceras to nomazgāt, atgriežoties telpās.
Mīti par pavasari ir ne tikai par ārējiem faktoriem, bet arī saistībā mūsu organismu. Pastāv maldīgs priekšstats, ka organisms ir pietiekami spēcīgs, lai atgrieztos pirmsziemas rutīnā, piemēram, skriešanu atsākot ar tādu pašu intensitāti, ātrumu un distanci vai visu dienu rokot dārzu. Tā tikai tiek palielināts risks dažādu sastiepumu un pat stresa lūzumiem, kas var rasties no nepierasti ilgstošas slodzes, tāpēc jebkura aktivitāte ir jāatsāk pamazām un lēnām. Ja radies sastiepums, tad traumētā vieta viegli jānosien ar fiksējošu pārsēju, piemēram, elastīgo saiti. Ar tās palīdzību tiek uzlabota stabilitāte locītavās un samazināta asins plūsma, mazinot zilumu un sāpes. Lokāli, uz traumētās vietas var ziest iekaisuma mazinošus gēlus tūskas un ziluma mazināšanai.
