Tiklīdz termometra stabiņš sasniedz +3 līdz +8 grādus, sarosās visa dzīvā daba, tajā skaitā ērces. Dzīvojot Latvijas platuma grādos, katram būtu jācenšas ievērot 7 sadzīvošanas paņēmieni, lai neļautu sīkajām ērcēm aizēnot prieku par gada skaistāko sezonu. Kas ir šie vērtīgie pamatprincipi, stāsta farmaceite Alīna Fleišmane.
Lai gan vakcinēties pret ērču encefalītu var visu gadu, vislabāk to darīt rudenī, ziemā vai agrā pavasarī. “Jo savlaicīgāk tas tiks darīts, jo lielāka iespēja, ka līdz sezonai, kad ērces kļūs īpaši aktīvas, organismā jau būs izveidojies pietiekami liels antivielu daudzums. Tas ir būtiski, jo iespēja inficēties ar ērču encefalītu mūsu platuma grādos ir augsta, slimība var noritēt smagi un izraisīt nopietnus veselības bojājumus,” teic farmaceite Alīna Fleišmane. Lai imunitāte pret ērču encefalītu izveidotos stabila un noturīga, nepieciešams saņemt trīs vakcīnas: pirmā vakcīna, tad pēc 1-2 mēnešiem vakcīnas otrā deva un pēc gada - revakcinācija. Pirmreizējai vakcinācijai iesaka izvēlēties viena un tā paša ražotāja vakcīnu, bet revakcinācijai pieļaujams izmantot arī citas firmas ražoto vakcīnu. “Ideālā gadījumā pirmās divas vakcīnu devas jāsaņem līdz marta, aprīļa mēnesim. Taču, protams, arī tad, ja par vakcinēšanos cilvēks atceras īsi pirms sezonas sākuma, kad zāle jau lekni zaļo, arī tad vēl nav par vēlu potēties. Arī tad var vakcinēties pēc paātrinātās shēmas, un jau pāris nedēļu laikā pēc vakcīnas saņemšanas organismā būs izveidojies neliels daudzums antivielu,” uzsver farmaceite Alīna Fleišmane.
Atpūta dabā vienmēr sev līdzi nes risku sastapties ar ērcēm. Iespēju robežās jācenšas izvairīties uzturēties vai pastaigāties vietās, kur aug gara zāle, ir brikšņi - tādās aizaugušās vietās ērces uzturas vislabprātāk. Dodoties dabā, nav mazsvarīgi arī saģērbties pareizi - bikšu galiem jābūt ieliktiem zeķēs, kreklam - biksēs, piedurknēm un apkaklītei cieši piegulošai, bet, pārnākot mājās, pirmais uzdevums ir izģērbties, aplūkot savu ķermeni, lai pārliecinātos, vai ērce nav piesūkusies, kā arī drēbes izpurināt un pašam nomazgāties dušā. “Atpūtai pie dabas piemērotāks būs gaišas krāsas apģērbs, jo uz tā mazās, tumšās ērces būs vieglāk pamanīt,” saka Apotheka farmaceite Alīna Fleišmane.
Ērču atbaidīšanai var izmantot aerosolus, ko izmanto insektu atbaidīšanai. To ieteicams izsmidzināt uz apģērba un vietās, ko apģērbs nesedz (kakls, delnas locītavas). Šo aerosolu sastāvā parasti ir citriodiols (citronu eikalipta ekstrakts) dažādās koncentrācijās, kas ar savu smaržu atbaida ērces.
Ērcēm ir termoreceptori, ar kuriem tās uztver siltumu. Sajūtot tuvumā siltasiņu būtni, ērce krīt, pieķeras un uzsāk barošanos. “Ērces nedzīvo koku galotnēs, bet gan krūmos, zālē. Augstāk par vienu metru ērces nespēj uzrāpties, un šis ir iemesls, kādēļ arī mājdzīvniekiem jebkura pastaiga nozīmē iespēju pārnest mājās nevēlamo ciemiņu - ērci. Tādēļ pēc pastaigām ieteicams pārbaudīt arī savu suni un kaķi. Pastāv iespēja, ka ērce būs iekritusi dzīvnieka kažokā, mājās mīlulis to nokratīs un ērce atkal meklēs citu siltu “saimnieku,” piebilst Apotheka farmaceite Alīna Fleišmane. Tāpat arī jābūt uzmanīgiem, nesot mājās no pļavas ziedus vai no birzs bērza zarus plaucēšanai. Pirms tos nest istabā un likt vāzē, ieteicams nedaudz nopurināt, lai līdz ar šo dabas skaistumu mājās neienestu arī kādu ērci.
Aptiekās var iegādāties speciālus komplektus ērču noņemšanai. Būs labi, ja šis komplekts tiks iekļauts mājas aptieciņā jau pirms pavasara un vasaras sezonas sākuma. Ja ērce piesūkusies, pirms tās izvilkšanas ieteicams vispirms uzvilkt vienreizlietojamos gumijas cimdus, konkrēto vietu nodezinficēt ar spirta salveti. Tad ar smailu pinceti ērce jāsatver iespējami tuvu ādai un ar apļveida kustībām uzmanīgi jāizņem. Pēc procedūras koduma vieta vēlreiz jādezinficē un jānomazgā rokas. “Nekādā gadījumā pirms ērces izvilkšanas tai virsū nedrīkst liet spirtu, ēteriskās eļļas, smērēt sviestu vai jebkuru citu vielu. Tas ir kategoriski aizliegts! Tādā veidā ērce sāks smakt un izvems savu vēdera saturu, līdz ar to organismā nonāks lielāks daudzums slimības ierosinātāju gadījumā, ja ērce būs inficēta,” brīdina farmaceite Alīna Fleišmane. Ja trūkst pārliecības, ka ērci spēs pašrocīgi izņemt pareizi, var vērsties tuvējā neatliekamās medicīnas punktā un lūgt, lai to izdara speciālists.
Jāatceras, ka ērču encefalītam nav specifisku simptomu - slimība sākotnēji var izpausties līdzīgi kā daudzas citas saslimšanas - ir drudzis, paaugstināta temperatūra, galvassāpes. Parasti ērču encefalīta inkubācijas periods ilgst 7-14 dienas, dažkārt pat līdz 28 dienām. Jāņem vērā, ka slimībai ir vairākas attīstības stadijas. “Sākumstadijā 2-4 dienu laikā parādās tādi simptomi kā augsta temperatūra, galvassāpes, sāpes mugurā un ekstremitātēs, slikta dūša. Savukārt, nākamā stadija izpaužas jau kā konkrēta saslimšana - meningīts ar stiprām galvas sāpēm, sliktu dūšu, sprandas stīvumu un augstu temperatūru. Ja pēc ērces koduma paaugstinās temperatūra, sākas drudzis vai vairākas dienas saglabājas apsārtums, nekavējoties jādodas pie ārsta,” iesaka farmaceite.
Vakcinējoties sevi var pasargāt tikai no vienas slimības, ko pārnēsā ērces - no ērču encefalīta. Taču pret Laimas slimību jeb laimboreliozi, ko arī izraisa ērču pārnēsātās borēlijas, vakcīnu nav. Tādēļ arī situācijās, ja cilvēks vakcinējies, bet ir gadījies sastapties ar ērci, jāturpina novērot sava veselība un, pamanot pazīmes, kas var liecināt par laimboreliozi, jāvēršas pie ģimenes ārsta. “Citu profilaktisku ieteikumu nav,” saka farmaceite Alīna Fleišmane. “Pat ja ērce tiek nodota laboratoriskai izvērtēšanai un tiek konstatēts, ka tā ir inficēta ar borēlijām, tas vēl nenozīmē, ka cilvēks noteikti saslims. Jāvēro sava veselība, bet jebkurā gadījumā šajā periodā ir būtiski uzņemt pilnvērtīgu uzturu, dažādus vitamīnus, lietot papildu šķidrumu vairāk nekā ikdienā ierasts, kā arī izvairīties no intensīvas fiziskas slodzes, alkohola lietošanas, pārmērīgas sauļošanās vai jebkurām citām darbībām, kas varētu vājināt imunitāti.”
