Pieaugot apkures cenām, aktuāls kļuvis jautājums - kā ietaupīt? Lai to darītu ne vienmēr nepieciešams ieguldīt lielus līdzekļus, pietiek izmainīt ikdienas paradumus un likt lietā mazliet radošuma. Siltumtehnoloģiju pētniece dalās ar praktiskiem padomiem, kā ietaupīt, saglabājot mājoklī komfortablu temperatūru.
“Lai samazinātu ikmēneša tēriņus par apkuri, ir svarīgi pielāgot apkures sistēmu tā, lai to būtu iespējams regulēt atbilstoši reālajam patēriņam apkures sezonas laikā. Šāda iespēja ļauj ikvienam būtiski ietaupīt, jo tiek saražots tieši tik daudz siltuma, cik nepieciešams konkrētajai mājsaimniecībai. Pazeminot temperatūru telpā pat tikai par 1 grādu, apkures izmaksas var samazināties līdz 5-10%,” stāsta Lana Migla, Rīgas Tehniskās universitātes siltumtehnoloģiju pētniece.
Kā atzīst pētniece, patērētāji nereti par zemu novērtē ventilācijas nozīmi izmaksu samazināšanā. Taupot siltumu, logi ir aizvērti un netiek vēdinātas telpas. Tomēr, kā liecina pētījumi, Latvijas dzīvojamo fondu pamatā veido novecojušas ēkas, kuru dabīgā ventilācija nespēj nodrošināt nepieciešamo gaisa apmaiņu. Tādēļ ir ieteicams telpas vēdināt - noslēgt radiatorus, pilnībā atvērt vairākus logus, lai nodrošinātu strauju gaisa apmaiņu, bet pēc tam - logus aizvērt. Tādējādi telpā būs notikusi gaisa apmaiņa, ļaujot ieplūst svaigajam gaisam. Telpā esošie priekšmeti nebūs atdzisuši, ļaujot drīzumā atjaunoties tās sākotnējai temperatūrai.
Siltumtehnoloģiju pētniece L. Migla norāda, ka arī sabiedrības izpratne par to, kā un kāpēc apkures sistēmā enerģija tiek izmantota, palīdz efektīvāk patērēt sitlumenerģiju. “Ikdienas paradumi var palīdzēt samazināt apkures patēriņu līdz pat 10-20 procentiem. Mēs katrs ietaupītu 1 procentu, ja pa nakti logiem priekšā aizvilktu aizkarus, tostarp pārliecinoties vai tie neaizsedz radiatorus. Daudzdzīvokļu mājās lielākoties nav individuālās apkures uzskaites, tas nozīmē, ka ieguvumi no ietaupījuma tiek dalīti starp visiem iedzīvotājiem. Tāpēc, jo vairāk kaimiņu praktizēs šos vienkāršos padomus, jo jūtamāks būs apkures izmaksu un rēķina samazinājums,” komentē L. Migla.
Domājot par siltuma taupīšanu ir vērts pievērst uzmanību pavisam vienkāršām dzīves situācijām un izvēlēm - piemēram, kādus aizkarus izvēlamies savam mājoklim. "Izvēloties aizkarus jāpievērš uzmanība to audumam - aizkari ar blīvāku materiālu labāk aizsargā pret vēju, tāpat nozīme ir arī aizkaru garumam, kā arī tie - nedrīkst aizsegt radiatorus. Ziemā jāatceras, ka ietaupīt siltumu var ne tikai aizsedzot logus nakts laikā, bet arī atverot aizkarus brīžos, kad uzspīd saule. Izteikti vēsās un maza izmēra telpās iesaku padomāt par žalūzijām. Žalūzijas ar speciāli veidotu šūnveida struktūru ļoti labi notur gaisu un siltumu telpā. Nereti vēsums nāk tieši no priekšnama un ārdurvīm. Šādā gadījumā iesakām durvju priekšā uzstādīt bieza auduma aizkarus. Tie aizturēs vēju, kā arī neļaus aukstajam gaisam ieplūst istabā un saglabās siltumu telpās,” komentē IKEA interjera dizaina nodaļas vadītājs Darius Rimkus.
Domājot par vēl citiem ekonomiskākiem risinājumiem, ir vērts pievērst uzmanību tādiem tekstilizstrādājumiem kā - paklājiem, segām, gultas veļai. "Paklājs ir labs veids, kā mājas padarīt vēl mājīgākas un ienest tajās siltumu arī vēsākā laikā. Tas pilda ne tikai estētisku funkciju, bet rada arī patīkamas sajūtas pa to pārvietojoties, kā arī palīdz uzturēt grīdas virsmu siltu. Tas īpaši tas attiecas uz tiem, kas dzīvo mājas pirmajā stāvā. Vēsākā laikā segas ar apjomīgāku pildījumu var uzturēt siltumu gan naktī, gan dienā. Ne mazāk svarīga ir arī pareiza gultas veļas izvēle, ņemot vērā materiālu īpašības," stāsta dizainers. Nozīmīgu lomu spēlē arī gultas matracis. "Ja naktī vienmēr ir auksti, izvēlieties putu poliuretāna matraci, jo tas saglabā siltumu labāk nekā atsperu matracis,” uzsver D. Rimkus.
Kā norāda Rīgas Tehniskās universitātes eksperte L. Migla, pastāv divi apkures sistēmas regulēšanas veidi - manuālais, kuru pārvalda pats patērētājs, un automātiskais, kurš tiek pārvaldīts ar sensoru palīdzību. Ir pierādīts, ka automātiskās darbības ierīces ātrāk un precīzāk veic regulēšanu, tādā veidā ietaupot pat līdz 25% resursu. Kā liecina dažādi pētījumi, patērētāji biežāk veic regulēšanu, ja redz reālu rezultātu. Tas izskaidro to, kāpēc tās mājsaimniecības, kur ir individuālā siltumenerģijas uzskaite vai siltuma maksas sadalītāji, aktīvāk seko apkures regulēšanai. Rezultāts atspoguļojas saņemtajos apkures rēķinos. Tajā pašā laikā, ja attiecīgajā ēkā ir kopējās patērētās siltumenerģijas sadalījums atkarībā no dzīvojamās telpas platības, regulēšana tiek veikta salīdzinoši retāk.
Ilgstoši turot logus pusatvērtus ap tiem veidojas kondensāts, attiecīgi vēlāk arī pelējums, bet vēlamais efekts - izvēdināt telpu tā arī netiek panākts. Mitruma līmenis telpās palielinās arī gatavojot, žāvējot drēbes, kā rezultātā logi aizsvīst. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā mājās nodrošināt gaisa apmaiņu, ir uzstādīt logu ventilācijas vārstus, vai rekuperatorus, kas nodrošina svaiga gaisa apmaiņu. Šie risinājumi nodrošina pilnvērtīgu ventilāciju un nebūs vajadzības atvērt logus, tādējādi samazinot temperatūru un siltumu.
“Lai samazinātu siltumenerģijas izmaksas, ieteicams ieguldīt tādos risinājumos, kā, piemēram, termostats ar radiatoru termogalvu vadību. Tas nozīmē, ka ievadot vadības panelī režīmu, automātiski tiks veikta radiatoru regulēšana ar mērķi noturēt norādīto temperatūru, un tas notiks arī tad, ja mājokļa saimnieks atradīsies prombūtnē. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka ļoti lieli elektroenerģijas patērētāji ir elektriskie ūdens sildītāji, tādēļ ieteicams apsvērt viedā boilera iegādi, kuram var iestatīt karstā ūdens patēriņa režīmu, kuram tas automātiski pielāgojas, lieki nesildot ūdeni,” norāda siltumtehnoloģiju pētniece L. Migla.
