Lai atvieglotu dārza darbus un palīdzētu rūpēties par savu pagalmu, ar noderīgiem ieteikumiem dalās dārzniece Gita Lāce.
Dārznieki uzskata, ka lapa ir zaļmēslojums. Kokiem tas ir pats svarīgākais mēslojums. Ja nav pļaujamie zālieni un lapas var negrābt, tad tās ir labāk atstāt, jo, šīm lapām satrūdot, koki saņem mēslojumu. Jāņem vērā, ka pēc lapu novākšanas rudenī, zāliens pavasarī ir jāmēslo atsevišķi, jo lapu nogrābšana noplicina augsni, padara to neauglīgu. Privātmāju un intensīvi lietojamās teritorijās lapas ir pat ieteicams grābt, bet tās var atstāt, piemēram, zem kāda krūma, bet ne biezā kārtā, lai tās satrūdot veido mēslojumu.
Katrs, kas ierīko apstādījumus, pēc zāles iesēšanas zina par vēlamo pļaušanas garumu. Tomēr pēc tam jau pļaušana ir atkarīga no tā, cik bieži līst lietus. Tas ir kā vienādojums - jo vairāk līst lietus, jo garāka aug zāle. Ja lietus tomēr nelīst, tad zāli pļauj retāk nevis nepļauj nemaz. Pretējā gadījumā zāle būs gara un sausa.
Galvenais nosacījums izvēlē par zāliena laistīšanu - rēķinies ar izmaksām! Zālienu var pavisam vienkārši nolaistīt ar šļūteni, bet var iegādāties arī zāliena laistāmās iekārtas. Svarīgi - ja reiz esi zālienu sācis laistīt, tad tam jābūt regulāram nevis kampaņveidīgam darbam.
Nereti sev jautājam, ko darīt ar nopļauto zāli. To var nogrābt un likt kompostā vai aiztransportēt uz kādām no pilsētas komposta kaudzēm. Vasarā nopļautā zāle ne tikai patīkami smaržo, bet arī ātri apžūst. Tad tā ir arī vieglāk sagrābjama. Kompostu izmanto augsnes ielabošanai dobēs un pirms krūmu stādīšanas.
Savulaik sīpolpuķes stādītas pītos plastmasas groziņos, lai tās varētu apsakņoties un tās jebkurā laikā vieglāk varētu izņemt. Tikai pēc tam tās tika gremdētas augsnē. Šādi grozi sīpolpuķes, iespējams, var pasargāt no ūdensžurkām un citiem peļveidīgiem grauzējiem, jo grauzējs groziem netiks cauri, tādēļ stādot savā dārzā sīpolpuķes ir vērts izvēlēties savulaik tik populāros grozus.
Lai dārzs visu gadu būtu skaists, ir jāstāda dažādas puķes, piemēram, vasaras puķes, sīpolpuķes, ziemcietes. Pavasarī sāks ziedēt sīpolpuķes, pēc tam pakāpeniski sāks ziedēt arī vasaras puķes. Tomēr ilgi ziedoša dārza noslēpums ir ziemciešu stādīšana. Šādus stādījumus veido no augiem ar dažādiem ziedēšanas laikiem un augstumu.
Par puķēm un augiem nedrīkst aizmirst arī rudenī un ziemā. No dziļa sniega segām savā dārzā, protams, neaizmuksim. Tomēr jāgādā, lai, tīrot taciņas, uz ilgi lolotajām puķu dobēm netiek uzbērts liekais sniegs - tas traucēs augu attīstībai pavasarī. Sniegs mēdz sablīvēties un neļauj augiem “tikt cauri”. Pavasarī sniegs dažādu apstākļu dēļ var kust lēni un ilgstoši, kas veicina augu pūšanu.
