Ikviens ir dzirdējis par to, cik kaitīga ir sauļošanās. Taču tikai retais izvairās no šādas nodarbes. Ārsti bieži vien izceļ sauļošanās kaitīgo ietekmi uz veselību, tomēr cilvēki mēdz uzticēties dažādiem mītiem, kas cenšas atspēkot dermatologu pausto. Uzzini patiesību!
Mīts: Āda, kura jau ir ieguvusi iedegumu, otrreiz nevar apdegt.
Ārste, dermatoloģe Madeliene Gainere apgalvo, ka šim mītam uzticas ļoti daudz cilvēku, taču tas nav patiess.
"Iedegums pats par sevi liecina par ādas bojājumiem. Āda šķiet tumšāka, jo tā izdala melanīnu, tādējādi cenšoties sevi aizsargāt."
Ārste uzsver, ka pastāvīgas sauļošanās rezultātā āda sabiezē un var kļūt zvīņaināka. Arī iesauļota āda var apdegt, ja netiek lietots aizsargkrēms vai tiešos saules staros cilvēks uzturas pārāk daudz.
Mīts: Sauļošanās ir labākais veids, kā uzņemt D vitamīnu.
Valstīs, kurās saulainās dienas ir visai maz, iedzīvotājiem organismā visbiežāk trūkst šī vērtīgā vitamīna. Arī Latvijā ir veikti pētījumi par to, ka lielākajai daļa iedzīvotāju organismā trūkst D vitamīns. Janvārī publicētais pētījums vēstīja, ka aptuveni 71% Latvijas iedzīvotāju, ir pazemināts D vitamīna līmenis.
Tomēr dermatoloģe Madeliene Gainere uzsver, ka sauļošanās nav tas ieteicamākais veids, kā uzņemtu D vitamīnu.
"Nav nekāda iemesla bojāt savu ādu, pakļaujot to ādas vēža un paātrinātas novecošanās riskam, lai iegūtu D vitamīnu."
Ārste atzina, ka labāk D vitamīnu ir uzņemt ar pareizu uzturu un uztura bagātinātājiem.
Mīts: Cilvēkiem, kuriem ir tumšāks ādas krāsas tonis, nav nepieciešams izmantot saules aizsargrēmu.
Cilvēkiem, kuriem ir gaišāks ādas tonis pastāv lielāks risks apdegt saulē, tomēr nav pamata uzskatīt, ka cilvēkiem, kuriem ir tumšāka āda nevajadzētu izmantot saules aizsargkrēmus.
Dermataloģe Karina Grossmana min, ka iedegums norāda uz ādas ģenētiskā koda bojājumiem. Nav nozīmes vai cilvēkam ir gaišāka, vai tumšāka āda.
"Šie ādas bojājumi galu galā var izraisīt ādas vēzi un novecošanos. Tas attiecas uz visiem ādas krāsas tipiem."
Ārsts Maikls Lins skaidro, ka, lai arī tumšāka āda izstrādā papildus melanīnu, kas sniedz zināmu aizsardzību pret saules apdegumiem, tomēr tas neaizkavē UV kaitīgo starojumu. Tumšākas ādas krāsas cilvēkiem joprojām var attīstīties ādas vēzis un rasties fotonovecošanās jeb priekšlaicīga ādas novecošanās, ko izraisa saules iedarbība.
Mīts: Ja saulē neapdegu, tā tad viss ir kārtībā un nekas slikts nav noticis.
Akūti ādas apdegumi ir ne tikai sāpīgi un nepatīkami, bet arī var palielināt melanomas risku, atzīst ārsts Maikls Lins.
Ārsts uzver, ka vislielākā problēma ir tajā, ka cilvēki ignorē informāciju par to, cik kaitīga ir sauļošanās.
"Svarīgi ir saprast, ka jebkurš iedegums ir neveselīgs ādai. Nepastāv neviens iemesls, kāpēc sauļošanās būt laba veselībai."
Sauļošanās vietā ārsts iesaka izmantot paštonējošos krēmus, kas palīdzēs iegūt tikpat labu vai pat labāku iedegumu.
Mīts: UVA stari nav katīgi. Kaitīgi ir vien UVB stari.
Pastāv divi dažādi UV staru veidi - UVA un UVB. Bieži vien UVB stari tiek izcelti, jo tie vistiešāk ir saistīti ar saules apdegumiem un ādas vēža attīstību. Tomēr tas nenozīmē to, ka UVA stari ir droši.
"UVA stari vairāk ir saistīti ar fotonovecošanos, piemēram, grumbiņu veidošanos. UVB stari ir saistīti ar ādas vēzi," skaidro ārsts Maikls Lins.
Lins atzīst, ka liela daļa cilvēku uzskata, ka solārijā ir drošāk sauļoties nekā, piemēram, pludmalē, jo tas izstaro UVA starus. Tomēr tā nav tiesa. Regulāra un ilgstoša sauļošanās solārijos var līdzīgi, kā sauļošanās tiešos saules, staros izraisīt ādas vēzi.
"Ādas vēža fonda dati liecina, ka sauļojoties solārijā, desmit vai vairāk reizes, palielinās melanomas risks par 34 procentiem," skaidro dermatoloģe Madeliene Gainere.
