Makaronu (jeb pastas, kā to sauc itāļi) izvārīšana šķiet pati vienkāršākā ēdiena pagatavošana. Tie nav jāmazgā, jāmizo un jāsagriež kā dārzeņi. Makaronus atliek vien izkratīt no pakas un izvārīt. Tas, kas pieredzējušiem ēstgatavotājiem ir pats par sevi saprotams, iesācējiem ir neziņas pilns pasākums – cik lielā ūdens daudzumā vārīt, kad likt sāli un kā galu galā zināt, kad tie ir gatavi.
Ja makaroni tiek pirkti veikalā, tad par vārīšanas ilgumu galva nav jālauza - tas parasti ir uzrakstīts uz paciņas. Ideālā proporcija ir 100 grami makaronu uz 1 litru ūdens. Taču nevajag uzreiz likt makaronus aukstā ūdenī. Ūdeni pa priekšu karsē, līdz tas sāk vārīties, tad tam pievieno šķipsniņu sāls un tad - vārošajā ūdenī - makaronus. Makaronus vāra tik ilgi, cik norādīts uz paciņas. Itāļi, gatavojot pastu, pulkstenī neskatās.
Viņi drošības pēc pastu ik pa laikam pagaršo, lai notvertu īsto mirkli, kad pats makarona vidus vēl ir ciets. Tādiem, pēc itāļu domām, ir jābūt ideāli pagatavotiem makaroniem - “al dente” (tulkojumā no itāļu valodas “uz zoba”). Izvārītos makaronus nokāš un tajos iemaisa ēdamkaroti olīveļļas - tā neļaus makaroniem salipt. Tālākais, pēc katra izvēles -makaroni ar sieru, makaroni ar mērci, makaroni kā piedeva utt.
No atdzisušiem makaroniem var pagatavot, piemēram, garneļu salātus.
