Tuvojoties vasaras saulgriežu garajām brīvdienām, “Zaļā josta” vērš sabiedrības uzmanību uz vienreizlietojamo galda trauku un piederumu pārmērīgu lietošanu – piknikos, Jāņu svinībās, ģimenes izbraukumos pie dabas. Vienreizlietojamie plastmasas trauki ir nozīmīgs vides piesārņotājs, kas dabā sadalās mikroplastmasas daļiņās, veicinot jūras piesārņojumu un tās iemītnieku, putnu un dzīvnieku bojāeju. Taču mūsdienās ir pieejamas vairākas videi mazāk kaitīgas alternatīvas vienreizlietojamiem plastmasas traukiem.
“Vienreizlietojamie trauki - šķīvīši, glāzītes, galda piederumi, kā arī termotrauki un kārbiņas sveramiem produktiem - parasti pēc lietošanas netiek mazgāti no ēdiena paliekām, tāpēc nav piemēroti nodošanai otrreizējai pārstrādei. Turklāt izplatītākie materiāli šo trauku izgatavošanai - polistirols, polipropilēns, kompozītmateriāli - Latvijā atkārtoti netiek pārstrādāti,” skaidro “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa, norādot, ka pēc Eiropas Komisijas veiktajiem pētījumiem minētie trauki veido līdz pat 70% no jūras piesārņojuma.
Lai samazinātu plastmasas radīto vides piesārņojumu, no 2021. gada Eiropas Savienībā būs aizliegta vienreizlietojamo plastmasas šķīvju, ēdamrīku, salmiņu, vates kociņu vai balonu kātiņu tirdzniecība, tādēļ jau šogad ir nozīmīgi saprast, kādu alternatīvu izvēlēties plastmasas trauku un iepakojumu vietā un cik šī alternatīva ir draudzīga no vides viedokļa.
Lai izglītotu patērētājus un veicinātu atbildīgu patērētāju rīcību, kā arī samazinātu plastmasas iepakojuma atkritumu daudzumu, “Zaļā josta” ir apkopojusi ierosinājumus pircējiem, kas var palīdzēt iepērkoties un izvēloties videi draudzīgākas trauku alternatīvas, ko Latvijas ražotāji un tirgotāji jau tagad piedāvā kā aizstājējus vienreizlietojamajiem plastmasas traukiem.
Alternatīva vienreizlietojamajiem plastmasas traukiem ir tirgū piedāvātie daudzkārt lietojamie plastmasas trauki, kas izgatavoti no īpašas, augstākas izturības plastmasas. Lai arī šie trauki joprojām ir izgatavoti no plastmasas, bet šo trauku kalpošanas ilgums ir no 50 līdz 100 un pat vairāk reizēm, tie ir viegli kopjami un tos var mazgāt trauku mazgājamajā mašīnā.
Nākamā alternatīva ir vienreizlietojamie bioloģiski noārdāmas plastmasas galda piederumi, kas ir izgatavoti no bioplastmasas (PLA vai CPLA - kristalizēts PLA). PLA ir kompostējama bioplastmasa, kas iegūta no augu cukuriem vai augu cietes. PLA apzīmē polilaktīnskābi. To var pagatavot no jebkura cukura, piemēram, kukurūzas cietes, maniokas, cukurniedrēm vai cukurbietēm. Rūpnieciski kompostējami traukus nevar likt piemājas kompostā, bet tos jānogādā kompostēšanai rūpnieciskos apstākļos. Rūpnieciskās kompostēšanas process var kopumā ilgt no 45 līdz 90 dienām. Kompostēšanas process notiek kompostēšanas tuneļos, kuros temperatūra tiek pacelta līdz 750 C , līdz ar ko šādā veidā iegūtā biomasa tiek padarīta higiēniska. Rūpniecisko kompostēšanu Latvijā paredzēts uzsākt Getliņu poligonā 2022. gadā.
Piemēram, galda piederumi, kas izgatavoti no kokšķiedras un bioplastmasas, var tikt lietoti vairākkārtīgi un tos var droši mazgāt trauku mazgājamajā mašīnā līdz 50 reizēm. Tie ir piemēroti lietošanai saskarē ar pārtikas produktiem līdz 100°C.
Trauki tiek ražoti no atjaunojamiem, augu izcelsmes dabas resursiem - cukurniedrēm. Šādi trauki bioloģiski noārdās, un šādus kompostējamos produktus var izmest savā piemājas kompostā vai aprakt dārzā, vai arī, ja tāda nav, tos var izmest bioloģisko atkritumu konteinerā. Šādi trauki var tikt izmantoti gan aukstiem, gan karstiem
produktiem, kā arī tie ir piemēroti sildīšanai mikroviļņu krāsnī.
Bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšana ļauj ievērojami samazināt kopējo radīto sadzīves atkritumu daudzumu un līdz ar to arī maksu par atkritumu izvešanu, kā arī ļauj bez maksas iegūt barības vielām bagātu kompostu augsnes mēslošanai.
Ja cilvēks nevēlas ēst no plastmasas traukiem, bet dod priekšroku dabiskiem materiāliem, tirdzniecībā pieejami vienreizlietojamie galda trauki un piederumus, kas izgatavoti no koka vai bambusa, palmu lapām, niedrēm, u.c.
Šie galda piederumi ir videi draudzīgi, jo tie iegūti no atjaunojamiem dabas resursiem, un vienlaicīgi šie produkti var tikt pārstrādāti, kā arī tie bioloģiski noārdās.
Tādu aksesuāru kā vienreizējo plastmasas salmiņu var jebkurš lietotājs itin viegli aizstāt ar alternatīvu bez plastmasas - salmiņiem, kas izgatavoti no niedrēm, makaroniem, rīsiem.
Vai arī var izmēģināt kokteiļos izmantot selerijas, burkāna vai gurķa salmiņu, vai arī kādu ārstniecības augu, kā piemēram, rozmarīna zariņu?
Lai arī cik ērti būtu vienreizlietojamie plastmasas trauki, kopumā šādu trauku lietošana tomēr nav atbildīga rīcība pret vidi.
Lai arī cik ērti būtu izmantot vienreizlietojamos traukus, “Zaļā josta” iesaka izvēlēties ilgtspējīgākus risinājumus un iegādāties daudzreiz lietojamos traukus, kas kalpotu ļoti ilgi. Šobrīd veikalos pieejams plašs trauku klāsts, kas izgatavots no metāla vai rūdītā stikla, kas ir īpaši piemērots produktu un dzērienu līdzņemšanai - pārtikas pusdienu kārbas, kuras var sildīt mikroviļņu krāsnī un kas saglabā produktus siltus vai vēsus ilgu laiku. Arī personalizētās termokrūzes, uzpildāmās ūdens pudeles, kā arī metāla krūzes pārgājieniem, kuras var pat tikt sildītas uz ugunskura, kļūst aizvien populārākās cilvēku ikdienas gaitās.
“Katra no mums ziņā ir izvēlēties ērtāko un videi draudzīgāko risinājumu, un katrs ir atbildīgs par to, cik tīrā vidē vēlamies dzīvot nākotnē” piebilst Aija Caune, “Zaļā josta” pārstāve, tādēļ padomāsim, vai, ejot peldēties jūrā, vēlamies sastapties ar vienreizlietojamās plastmasas trauku atkritumiem. Izvēle ir patērētāju - mūsu ziņā.
