Pielāgojoties ārkārtas situācijai valstī, vairums Latvijas iedzīvotāju jau vairākus mēnešus mācās un strādā attālināti. Tas izgaismojis problēmu izglītības jomā - daudzi skolēni neprot mācīties patstāvīgi, savukārt vecāki ne vienmēr zina, kā viņiem palīdzēt. Lai vecāki un skolotāji varētu veiksmīgāk atbalstīt bērnus mācīšanās procesā, "Iespējamā misija" sadarbībā ar izglītības ekspertiem veido digitālu rokasgrāmatu. Swedbank emocionālās labklājības programmas "Stiprāki kopā" ietvaros tapusī rokasgrāmata caur praktiskiem piemēriem skaidros pašvadītas mācīšanās principus un būs pieejama augustā. Sniedzot ieskatu tajā, Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā izglītības eksperti dalās ieteikumos, kā vasaras brīvlaikā ikdienas situācijās vecāki var palīdzēt bērniem apgūt mācīšanās prasmes.
Kāpēc ir svarīgi apgūt pašvadītu mācīšanos?
"Pašvadīta mācīšanās jeb spēja mērķtiecīgi mācīties pašam ir viena no pamatprasmēm, lai ikviens cilvēks spētu sevi motivēt apgūt jaunas lietas un bez citu pamudinājuma sasniegt izvirzītos mērķus. Tas ļauj bērnam būt veiksmīgākam - gūt labākas sekmes visos mācību priekšmetos, justies pārliecinātākam par sevi un savām spējām, sasniegt vēlamo ikdienā. Skolēniem ar labi attīstītām mācīšanās prasmēm sagaidāmi labāki akadēmiskie un profesionālie sasniegumi augstskolā, straujāka karjeras attīstība un līdz ar to arī lielāki ienākumi," stāsta Lāsma Mencendorfa, "Iespējamās misijas" absolvente un viena no rokasgrāmatas veidotājām.
Mācības attālināti liek pašiem uzņemties atbildību par paveikto, organizēt un plānot savu laiku un uzdevumam vajadzīgos materiālus un spēkus. Līdzīgi kā jebkura cita prasme arī pašvadītas mācīšanās prasme ir jātrenē. Vasaras brīvlaikā ikdienišķās situācijās vecāki bez lielas piepūles var palīdzēt bērniem trenēt šo prasmi. Kā norāda rokasgrāmatas veidotāji, pats galvenais ir bērniem uzdot "pareizos" jautājumus un pieradināt bērnus domāt līdzi - ko, kā un kāpēc viņi dara, ko tas dos un kā to varēs izmantot nākotnē.
"Pieaugušajam pašsaprotamais tāds nebūt nav bērnam. Kā bērns var zināt, ka sarkanās drēbes nedrīkst likt mazgāties kopā ar baltajām un ka, neaizvērts flomāsters izžūs un nākamreiz vairs nerakstīs? Izpildot uzdevumus bērna vietā vai pasakot priekšā, mēs izdarām "lāča pakalpojumu", nokaujam bērna instinktu saprast, domāt un izvērtēt. Ja bērns neuzkrāj savu pieredzi, viņš nemeklēs risinājumus pats, bet allaž sagaidīs to no citiem. Savukārt bērns, kurš būs pieradis pats darīt un domāt, spēs arī dzīvē tikt galā ar dažādiem uzdevumiem un situācijām," skaidro Lāsma Mencendorfa.
Kā palīdzēt bērnam jau šodien, negaidot jauno mācību gadu?
Lai veicinātu mācīšanās prasmi, vecākiem ir bērnam jāpaskaidro savas ikdienas darbības, skaļi jāstāsta savs domugājiens, plānotie un paveicamie soļi, ar bērniem jāpārrunā notiekošais. Plānošanas un rūpīgas apsvēršanas nozīmību pirms katra darba labi ilustrē tautas sakāmvārds "septiņreiz nomēri, vienreiz nogriez".
"Pirms ķeramies pie svarīgu lietu īstenošanas, ir svarīgi pareizi plānot, kā mēs to darīsim un ko iesāksim, ja mums neizdosies," atgādina Lāsma Mencendorfa. "Pat tik ikdienišķā nodarbē kā pankūku cepšana ir svarīgi plānot - vai mums ir recepte, nepieciešamie pārtikas produkti un instrumenti pankūku pagatavošanai, kā arī sekot līdzi procesam - cik ilgi varētu cepties viena pankūka un kāpēc dažas tomēr piedeg, un novērtēt rezultātu - kas izdevās un ko nākamreiz darīsim citādi, lai pankūkas būtu vēl garšīgākas."
Mācīšanās prasmju rokasgrāmatas autori apkopojuši svarīgākos principus, kā palīdzēt bērniem šīs prasmes apgūt. Vasaras brīvlaikā pavadot laiku kopā ar bērnu, Lāsma aicina izmantot piecu principu špikeri, kas ne vien būs atbalsts bērniem mācīšanās prasmju apguvē, bet arī bagātinās ar bērnu kopā pavadīto laiku.
#1 Māciet bērnam uzdot jautājumus pašam sev, lai sasniegtu mērķi. Spēja pašam sev jautāt, "kas man nepieciešams, lai..." vai "ko es darīšu, ja…" ļauj bērniem attīstīt vienkāršas spējas plānot savu rīcību. Pieaugušie to dara ātri, pie sevis klusībā, taču dažkārt, kad tas iespējams, ir svarīgi parādīt bērniem, kā norit domāšanas process. Piemēram, pirms došanās uz veikalu, vecāks var bērnam stāstīt: "Mums nepieciešama pārtika nedēļas nogalei. Ko mēs ēdīsim trīs dienas? Atceries, iepriekšējā reizē mēs veikalā ilgi nevarējām saprast, kas mums nepieciešams, un sabijām tur divas stundas. Laika taupīšanai izveidosim sarakstu!" Tāpat ar uzvedinošu jautājumu palīdzību vecāki var palīdzēt bērniem mācīties nospraust viņu vecumam un spējām atbilstošu, īstenojamu un novērtējamu mērķi: "Ko tu gribētu izdarīt? Kā tas varētu izskatīties, kad būs gatavs? Ko tu no tā sagaidi?"
#2 Skaļi domājiet, komentējiet savu rīcību. Nav svarīgi runāt ar "pareiziem" vārdiem, jo tādu nemaz nav, bet ir svarīgi sarunāties ar bērniem par to, kā plānojat un darāt lietas. No malas tas izklausās kā savu darbību skaļa komentēšana. Bērns, to dzirdot, ar laiku ielāgo, ka pieaugušais cenšas visu darīt pēc noteikta plāna. Tas bērnu radinās no mazotnes censties savās darbībās arī ievērot noteiktu kārtību. Bērnam ir svarīgi redzēt vecāku rīcību, jo viņš mācās atdarinot. Tāpēc modelējiet uzvedību, rādot piemēru, stāstot, kā paši tiekat galā ar uzdevumiem, kā pieņemat lēmumus un risināt grūtības.
#3 Iedrošiniet kļūdīties, nepadoties, censties un priecāties par procesu. Neviens nevar būt ideāls un nekad nekļūdīties. Taču ir svarīgi savas un bērnu kļūdas aplūkot kā iespēju mācīties. Kļūdas neliecina par cilvēka personības sliktajām īpašībām, bet gan par neparedzētiem apstākļiem vai neatbilstošu plānu. Tāpēc ir svarīgi reizēm kļūdīties, šīs kļūdas pamanīt un izmantot tās, lai nākamreiz rīkotos citādi. Bērniem ir svarīgi dzirdēt, ka vecāki arī kļūdās, tomēr neuzskata to par kaut ko sliktu, un ka no kļūdām var mācīties.
#4 Rosiniet apsvērt dažādus problēmu risināšanas veidus. Kad bērns saskaras ar kādu problēmu, nerisiniet to bērna vietā, bet gan jautājiet, ko bērns pats varētu darīt, lai problēmu novērstu vai atrisinātu, tādējādi liekot pašam domāt par iespējamiem risinājumiem.
#5 Palīdziet bērniem motivēt sevi mācīties. Motivācijas spējas jeb spēju sevi mudināt rīkoties ikviens attīsta dzīves garumā. Tāpat kā bērniem, arī vecākiem ne vienmēr gribas darīt to, kas jādara, un pildīt pienākumus. Tā ir iespēja stāstīt bērniem, kā sevi motivēt izdarīt sarežģīto un laikietilpīgo. Vecāki var atbalstīt bērnus, palīdzot tiem iztēloties, kas notiks, kad mērķis tiks sasniegts. Piemēram, "Kā tev šķiet, vai tavi draugi pie mums ciemos justos ērtāk, ja tava istaba būtu sakārtota un mēs varētu uz atbrīvotās grīdas salikt spēles?" Tāpat ir svarīgi organizēt vidi, kurā bērni mācās un darbojas. Mums katram ir vide, kurā mēs jūtamies labi un ērti, labāk spējam koncentrēties un paveikt iecerēto. Tāpēc vecākam jāpalīdz šo vidi radīt, jāparāda, ka to veidot ir svarīgi un ka to var radīt arī bērni paši.
