Pēc UNESCO datiem 2020.gada 23.martā Covid-19 vīrusa dēļ mācīšanas un mācīšanās process ir ietekmēts vairāk nekā 1 miljardam 200 miljoniem skolēnu un studentu visā pasaulē, un 124 valstīs pilnībā slēgtas izglītības iestādes. Lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības turpināšanu ārkārtas situācijā, UNESCO Vācijas nacionālā komisija sagatavojusi 10 padomus mācībām attālināti Covid-19 vīrusa laikā.
"Neskatoties uz sarežģīto laiku, izglītībai joprojām ir izšķiroša nozīme sabiedrības attīstībā. Līdz ar to ir svarīgi censties pielāgoties apstākļiem, meklējot veiksmīgākos risinājumus mācībām attālināti. Iedvesmai dalāmies ar tiem desmit ieteikumiem, kurus izstrādājuši mūsu kolēģi Vācijā," uzsver UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Izglītības sektora vadītāja Ilze Dalbiņa.
Attālinātam mācību procesam var izmantot visdažādākās platformas: no sinhronajām (ar iespēju komunicēt procesā, piemēram Skype konference) un asinhronajām (piemēram, tiešsaistē izveidots tematisks forums - diskusiju grupa, sarakste e-pastā) līdz atvērtajiem tiešsaistes kursiem (MOOC), radio un TV pārraidēm. Lēmums par visatbilstošāko platformu ir jāpieņem, balstoties uz interneta un aprīkojuma pieejamību un ātrumu, kā arī skolotāju un skolēnu digitālajām prasmēm. Ārkārtas situācijā labākie risinājumi būs tehnoloģiski vienkāršākie.
Bērniem ar īpašām vajadzībām, kā arī bērniem no sociāli nelabvēlīgas vides ir jābūt pieejai attālinātas mācīšanās platformām, taču bieži viņiem nav ierīču, ar kurām mācīties tiešsaistē. Krīzes apstākļos skolām jārod iespēja atbalstīt skolēni, aizdodot datorus vai citus nepieciešamos līdzekļus, kā arī jāpārliecinās, ka visiem bērniem ir pieejams internets.
Lai gan esam krīzes situācijā, jādomā par datu drošību un aizsardzību, piemēram, augšupielādējot mācību materiālus vai daloties ar tiem ar skolēniem un skolotājiem. Pārliecinieties, ka bērnu privātums netiek pārkāps, izmantojot tiešsaistes lietotnes un platformas.
Elektroniskās ierīces ļauj sazināties starp skolām, vecākiem, skolotājiem un skolēniem. Regulāra saziņa un iekļaušanās vienotā digitālā mācīšanās kopienā var palīdzēt pārvarēt psiholoģiskas problēmas un trauksmi izolācijas laikā.
Atkarībā no skolu un universitāšu slēgšanas ilguma svarīgi saprast un izlemt, vai mācīšanās būs vērsta uz jauna mācību satura apguvi vai uz jau zināmā atkārtošanu. Laika plānojumā
jāņem vērā gan situācija valstī, gan skolēnu vecums un vajadzības, gan vecāku atbalsta pieejamība. No klātienes tikšanās ar skolēniem vajadzētu izvairīties.
Digitālajiem rīkiem nepieciešama instrukcija un padoms gan skolotājiem, gan vecākiem, tādēļ īss mācību kurss būtu noderīgs. Piemēram, kā pielāgot ierīces uzstādījumus interneta izmantošanai, straumēšanas pakalpojumiem u.c.
Jāņem vērā, ka skolēniem digitālās prasmes var būt dažādos līmeņos, tādēļ jāizmanto rīkus, kurus pratīs lietot lielākā daļa skolēnu. Iespējams, ka jāizmanto gan sinhronie, gan asinhronie rīki. Skolēnus un viņu vecākus nevajadzētu noslogot, liekot lejuplādēt un izmēģināt pārāk daudz lietotņu vai mācīšanās platformu.
Noteikumus veidojiet kopā ar bērniem un viņu vecākiem. Izstrādājiet jautājumus, pārbaudes testus vai uzdevumus, lai sekotu līdzi bērnu mācīšanās rezultātiem jau procesa gaitā. Nodrošiniet atgriezenisko saiti bērniem, pēc iespējas mazāk apgrūtinot vecākus.
Skolēnu paškontroles un meta-kognitīvās prasmes (piemēram, prasme domāt par mācīšanos kā procesu un to vadīt) ir izšķirošas, lai noteiktu tiešsaistes nodarbību ilgumu. Sadaliet skolēnus atbilstošās grupās. Pamatskolā vienai nodarbībai nevajadzētu būt ilgākai par 20 minūtēm, bet vidusskolā - 40 minūtēm.
Lai pārvarētu vientulības un bezpalīdzības sajūtu, šajā laikā ir būtiski uzturēt vienotu un pozitīvu atmosfēru starp skolotājiem, vecākiem, skolu vadību. Šāda izglītības kopienas veidošana ļaus dalīties pieredzē, stāstīt par izaicinājumiem un kā tos pārvarēt.
