Ziemas laikā cilvēku prātus nodarbina meža zvēru un putnu liktenis, īpaši, kad termometra stabiņš rāda krietni zem nulles. Speciālisti gan norāda, ka zvēru un putnu barošana ir vairāk mūsu pašu apziņai, tomēr, izlemjot to darīt, tas jādara ļoti atbildīgi un pareizi, lai netīšām nenodarītu lielāku ļaunumu nekā labumu.
Putnu barošana
Kā norāda "Latvijas valsts meži", putnus barot ziemā nav nepieciešams, jo, lai cik bargi būtu laika apstākļi, putni ir raduši paši sev vajadzīgajā daudzumā atrast barību arī aukstajā sezonā. Tomēr gan Latvijā, gan citur pasaulē putnu barošana ziemā ir cilvēku iemīļota nodarbe un, ja to dara atbildīgi, tas putniem atvieglo barības sameklēšanu.
Arī ornitologs "Dzīvnieku policijas" mājaslapā, uzsver, ka putnu barošanai nav būtiskas ietekmes uz to spēju pārziemot, tāpēc putnu barošana ziemā pirmkārt tomēr ir vajadzīga pašiem cilvēkiem, lai tie justu, ka par kādu rūpējas. Tomēr dažiem putniem mēs varam palīdzēt, bet ir svarīgi atcerēties dažas nozīmīgas lietas:
-
ja barošana uzsākta, tā jāturpina katru dienu līdz pavasarim. Reizēm, no rīta pamostoties, putniem ir atlicis ļoti maz enerģijas, lai atrastu barību un izdzīvotu, tāpēc labāk būs, ja putni lieki netērēs atlikušās enerģijas rezerves, lai dotos uz barotavu, kur jau vairākas nedēļas ir bijusi barība, bet šorīt tās vairs nav;
-
putniem nedrīkst dot visu, kas pagadās. Īpaši jāizvairās no sālītiem produktiem, jo tie kaitē putnu gremošanas sistēmai. Speciālisti ir vienisprātis, ka no barošanās ar baltmaizi sevišķi lielas jēgas putniem nav. Vislabākā un universālākā putnu barība ziemā ir saulespuķu sēklas un speķis (protams, kā viens tā otrs nedrīkst būt sālīts). Putni labprāt pieņems arī citas sēklas (piemēram, rudenī savāktas nezāļu slotiņas) un ogas un augļus;
- Latvijas Ornitoloģijas biedrība norāda, ka putnu barotavu jāveido iespējami vienkāršu, un, to būvējot, jāievēro šādi pamatprincipi:
- barotavai jābūt tādai, lai putni varētu viegli piekļūt barībai,
- lai barība neapsnigtu un ieeja barotava netiktu aizputināta,
- lai barības resursi būtu vienkārši atjaunojami.
Meža zvēru barošana
Lai gan lielākoties ar meža zvēru piebarošanu ziemas laikā nodarbojas mednieki, kuriem ir zināšanas par zvēru paradumiem un nepieciešamībām, "Latvijas mednieku asociācijas" mājalapā norādīts, ka nelielos apmēros piebarošanu var veikt arī lauku iedzīvotāji, kuri nav mednieki, lai apmierinātu savas ētiskās un estētiskās vajadzības. Taču arī šajos gadījumos būtiski ievērot dažas lietas:
-
barība jāizvieto pēc iespējas izkliedēti, daudzās vietās;
- speciāli būvētas barotavas jācenšas izvietot tā, lai dzīvnieki neposta meža kultūras, nākot uz barotavu, nešķērso autoceļus un stirnām viegli nevarētu pielavīties plēsēji;
- sulīgā barība un spēkbarība (graudi) reizē jāliek ne vairāk kā 1 kg uz vienu dzīvnieku diennaktī, pirms tam noskaidrojot, cik dzīvnieku barotavu apmeklē. Jāatceras, ka dziļā sniegā vienā vietā izgāzt pārāk daudz sulīgās barības ir kaitīgi stirnu gremošanas sistēmai, un pēc ilgstošas tās lietošanas dzīvnieks novārgst un nobeidzas. Stirnas, piemēram, gandrīz neēd stiebrzāles, izlasa dažādu augu lapiņas, āboliņa stublājus, pienenes u.c. Nepiemērots vēlu pļauts siens.
- janvārī un februāra pirmajā pusē lielajā salā sāls drīzāk iedarbojas negatīvi - rada slāpes un papildus prasību pēc sulīgās barības, kas rezultātā var novest pie caurejas. Sākoties regulāriem atkušņiem, kā arī pavasarī līdz pat ziemas apmatojuma nomaiņai sāls ir vēlama. Labāk laizītavu iekārtot tā, lai nebūtu tieša piekļuve sāls kristāliem.
Avoti:
Latvijas valsts meži
Dzīvnieku policija
Latvijas ornitoloģijas biedrība
Latvijas mednieku asociācija
