2.lapa
Ūsiņa zīme apzīmē senākā gaismas dieva Ūsiņa zirgus, Saules vedējus. Šī zīme nes veiksmi, svētību un gudrību, kā arī veicina visa jaunā izdošanos.
Ūsiņu dažkārt dēvē par tēvu, tiek minēti arī viņa dēli. Senākajos priekšstatos Ūsiņš pieder pie debesu dievībām un tā zīme visbiežāk ir sastopama cimdos. Šādus cimdus sauc par atslēgaiņiem, un tie valkātājam dod īpašu veiksmi ceļā.
Pērkons ir viens no vecākajiem senču dieviem un tiek dēvēts arī par Veco tēvu.
Šai zīmei ir vairāki nosaukumi - svastika, ugunskrusts, Pērkona krusts vai zarukrusts. Ugunskrusts jeb Pērkona krusts simbolizē un piesaista laimi, enerģiju, uguni , pērkonu un vēju.
Šo zīmi ierakstīja, lai nēsātāju pasargātu no visa ļaunā. Pērkons darbojas kā visu ļauno spēku vajātājs.
Jumis ir auglības zīme, ar to saistīti dažādi labības pļaujas un ražas rituāli. Tā nes auglību un svētību, kā arī vairo labklājību.
Jumi mēdza glabāt istabā goda vietā, kā arī jaunu meitu pūra dibenā. Tāpat bieži, gatavota no koka, Jumja zīme tiek novietota spāru galos, tādejādi nodrošinot bagātību un saticību mājās.
Ir pieņemts uzskatīt, ka līkloča zīme simbolizē Māru kā Jūras māti un Ūdens māti.
Tautas mākslas paraugos ir atrodami daudz Māras līkloča kuplinājumi. Bieži līklocis parādās arī kā galvenais raksts, bet tiek izmantots arī kā citu rakstu salikumu pamats. Sastopams arī līklocis ar nošķeltām galotnēm, t.s. pārtrauktais līklocis.
Saule ir mūžīgās kustības un dzīvības simbols. Citu zīmju vidū Saule ierindojas uz viena no augstākajiem pakāpieniem.
Saules zīme bieži tiek lietota sieviešu rotās un apģērbos, visvairāk Saules zīmju ir atrodamas uz tiem darbarīkiem, kas meitām vajadzīgi pūra darināšanai. Saules raksti ir paši svarīgākie sieviešu goda tērpu rotājumos, tāpat tie ir neiztrūkstoši kāzās līgavainim dāvināmo cimdu un zeķu rakstos.
Avoti:
