Veidot naudas uzkrājumus un tos palielināt ir viena no nozīmīgākajām prasmēm, kas dzīves laikā dod praktiskus ieguvumus. Prasmi rīkoties ar naudu, līdzīgi kā svešvalodas, vieglāk apgūt agrākā vecumā, izveidojot paradumu, kas nākotnē atmaksāsies. Tieši vecākiem ir ļoti nozīmīga loma bērnu iemaņās apieties ar naudu, kas vēlāk veicinās viņu finanšu stabilitāti dzīves laikā.
Ir pieejami dažādi resursi, kas sagatavoti, lai pedagogi varētu mācīt finanšu pratību skolēniem, tomēr tā pagaidām nav kā atsevišķs mācību priekšmets. Tāpēc tieši vecāki var dot vissvarīgāko pamatu bērna prasmē apieties ar naudu, turklāt - jau no mazotnes. Sākumā - spēlējoties veikalos un mācoties naudu saskaitīt, vēlāk - jau atbalstot krāšanas procesā un iesaistot kopīgā ģimenes budžeta plānošanā.
Ikdienas tēriņu vidū mēs visi vēlamies ik pa laikam iegādāties kādu lielāku pirkumu, kam nepieciešamā nauda ir jāsakrāj. Krāt nav viegli nevienā vecumā, tādēļ ir vērts to mācīties jau bērnībā, veidojot ieradumu. Kad bērns vēlas kādu jaunu rotaļlietu, kopā ar viņu var sagatavot reālu plānu, kā sakrāt naudu šim pirkumam. Piemēram, katru nedēļu atvēlot konkrētu summu no savas kabatasnaudas vai saņemot atalgojumu par noteiktiem darbiņiem.
Regulāra kabatasnauda ir lieliska iespēja bērnam mācīt naudas vērtību un ierādīt, kā to taupīt. Pat, ja dažkārt bērns šo naudu iztērē ļoti ātri un nesanāk atlikt plānotajam lielajam pirkumam, arī tā ir mācība - nākamajā nedēļā vai mēnesī viņš rīkosies apdomīgāk. Turklāt kopīgi ar bērnu var veidot arī viņa tēriņu un ienākumu dienasgrāmatu, kur pierakstīt tēriņus. Mēneša beigās šos ierakstus var kopīgi pārrunāt, lai saprastu, kā vēl var sakrāt kārotajai lietai.
Šobrīd pieejamas arī dažādas mobilās lietotnes, lai mācītu bērniem budžeta plānošanas pamata prasmes un krāšanas paradumus. Piemēram, FamZoo, kas ļauj sekot līdzi darāmajiem darbiņiem, ienākumiem un citām aktivitātēm. Līdzīga, vienkārša lietotne ir Bankaroo, kas ir gluži kā pirmā virtuālā banka bērnam, lai mācītos uzkrāt noteiktiem mērķiem un plānot budžetu. PiggyBot ir virtuālā “cūciņa” jeb krājkase, kas ļauj bērnam sekot līdzi saviem tēriņiem un uzkrājumiem.
Bērni jau dabiski nereti ir ar bagātīgu iztēli un uzņēmīgumu, un to ir iespējams attīstīt. Vecāki var bērnu iedvesmot pašam izdomāt veidus, kā naudu nopelnīt. Piemēram, vasaras siltajos mēnešos var tirgot meža ogas (vecāki var palīdzēt, vienojoties ar kaimiņiem, kas būtu gatavi tos iegādāties), piedalīties tirdziņos, pārdodot pašdarinātas lietas, pļaut kaimiņam mauriņu vai izvest pastaigāties viņa suni. Svarīgi ļaut bērnam pašam organizēt un vadīt savu darbu, vecākiem tikai sniedzot nepieciešamo atbalstu un padomu.
Bērniem ļoti patīk, ja viņiem tiek dots atbildīgs uzdevums. Piemēram, veikalā iegādāties maizi vai pašam samaksāt par savu saldējumu. Vispirms jāsaprot, cik daudz naudas ir, un jāizpēta, ko var nopirkt, bet pēc tam pie kases jau samaksāt un sagaidīt no pārdevēja atlikumu. Ar mazākiem bērniem pirms tam situāciju var izspēlēt mājās, rotaļājoties veikalos, lai pirmajā reizē īstā veikalā ir mazāks apjukums.
Vecākiem jāpārdomā, vai paši spēj uzstādīt ilgtermiņa krāšanas plānus un pieturēties pie tiem, kā arī investēt nākotnē, lai būtu labs piemērs bērniem. Un galvenais - par šīm tēmām arī ir jārunā. Kopīgi definējot savus finanšu mērķus, pieturoties pie tiem un kā ģimene kopīgi cenšoties tos sasniegt, ieguvēji būs visi ģimenes locekļi. Piemēram, ik mēnesi var kopīgi izrunāt ģimenes budžetu, kā katram ir veicies ar plānotajiem uzkrājumiem un ko kopīgi var darīt, lai nākamajā mēnesī izdotos pie plāna pieturēties vēl veiksmīgāk.
