Vēl salīdzinoši nesen iespēja strādāt no jebkuras vietas bija pieejama vien dažiem izredzētajiem, taču 2020.gadā pasaule mainījusies, atklājot elastīga darba grafika priekšrocības daudziem no mums. Lai gan šī ideja skan daudzsološi, atrast balansu starp karjeru, ģimeni, sabiedriskajām aktivitātēm un vaļaspriekiem var būt izaicinājums. Kā stāsta kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Agnese Orupe, mūsu spēja pielāgoties izteikti dinamiskam un pašregulētam dzīvesveidam ir atkarīga no mūsu iekšējās elastības. Taču tikai jēgpilni pavadīts laiks ir vērtīgs un atmiņā paliekošs, tāpēc vērts pielikt pūles, lai atrastu līdzsvaru un pareizi saliktu visus savas dzīves puzles gabaliņus. Tikt ar to galā palīdzēs ekspertu ieteikumi un jaunāko tehnoloģiju sniegtās iespējas.
Jāuzsver, ka attālinātais darbs nav piemērots visiem - pat, ja šādu praksi ļauj piekopt profesijas specifika un organizācijas kultūra. Taču, ja svarīgākais ir darba rezultāts, nevis strikta darba laika un vietas ievērošana, un lēmums uzsākt jaunu dzīvesveidu ir pieņemts, jāapzinās, ka rezultāta sasniegšanai jāpieliek pūles un jāveic cītīgi plānošanas darbi - darba vietas iekārtošana, tehniskais nodrošinājums un pašdisciplīnas ievērošana.
Kā norāda Agnese Orupe, pozitīvi ir tas, ka dienas produktīvākajā daļā varam padarīt arī mums personiski svarīgas lietas, taču darba ienākšana jebkurā diennakts laikā nojauc iespēju no tā atslēgties. "Realitātē cilvēkiem bieži vien darbā ir vairāk uzdevumu, nekā var paveikt, un e-pasti, kas pieejami telefonā, daudzās čata grupas un darbs no mājām nemitīgi rada pienākuma sajūtu. Tāpēc es noteikti ieteiktu novilkt kaut vai simboliskas robežas mājās vai, atrodoties ceļā - iekārtot vietu strādāšanai un nenest darbu līdzi, piemēram, uz citām istabām. Tāpat ieteiktu noteikt stundas, kuru laikā telefonam iestatīts klusuma režīms vai kura laikā darba jautājumiem nepieskaraties."
Vēl viena mūsdienīga tendence un iespēja elastīgi pieiet darba un atpūtas līdzsvarošanai - pelnīt naudu ceļojuma laikā. Piestrādājot vietējās iestādēs, piemēram, pasniedzot bērniem svešvalodu, strādājot vietējā saimniecībā, viesnīcā vai restorānā, cilvēks var dziļāk iepazīt jaunu kultūru un sajust tās garšu, iepazīties ar vietējiem iedzīvotājiem un arī nopelnīt. Speciāliste A. Orupe stāsta, ka primāri vēlamies ceļot uz jaunām pilsētām vai valstīm, lai piedzīvotu un apgūtu ko jaunu, taču kaut kas pavisam cits slēpjas mūsu zemapziņā. "Ir cilvēki, kuriem "klejošana" ir asinīs un viņi tā jūtas labi, taču ir arī tādi, kuriem nepieciešamas konkrētas mājas, kur viņi var atjaunoties un justies droši, lai atkal ietu iepazīt pasauli," stāsta psihoterapijas speciāliste, piebilstot, ka brīdī, kad atrodam vidi, kas saskan ar mūsu vērtībām, pie tās ir jāpieturas, jo tad mēs varam uzplaukt un attīstīties.
Apkopojot visus ieteikumus, psihoterapijas speciāliste iesaka koncentrēties uz četrām galvenajām pamatlietām. "Lai cilvēks justos labi, nepieciešams miegs, veselīgs ēdiens, kustība un stresa menedžments. Kā vēsta sens austrumu salīdzinājums, mūsu iekšējie dzīvības spēki ir kā ūdens trauks - lai mēs justos labi, mums nepieciešams, lai trauks būtu istabas temperatūrā un nepārkarstu, jo tad mūsu spēki iztvaiko. Ja ievērosiet šīs četras lietas, uz to pamatiem varēsiet būvēt arī visu pārējo," atklāj A. Orupe.
