Slēpošana ir viens no nedaudzajiem iemesliem, kāpēc cilvēki gaida ziemu – tā ne tikai aizstāj ziemā tik nepietiekamās fiziskās aktivitātes, bet arī sagādā lielisku atpūtu un izklaidi. Daudzi labprāt izmanto ziemas atvaļinājumu, lai dotos uz kādu no kalnu slēpošanas kūrortiem un ļautos ziemas priekiem. Bet ko darīt, ja jau pirmajā ceļojuma dienā lauž kaulus un sāp galva? Konsultē aktīva dzīvesveida piekritējs un pieredzējis kalnos kāpējs Normunds Patmalnieks un farmaceite Ieva Zvagule.
Kā sagatavoties ceļojumam?
“Pirmais, kas jāizvērtē pirms došanās ceļā - kāda ir pašsajūta un veselības stāvoklis, ņemot vērā arī iepriekšējās saslimšanas, ja tādas bijušas, un brauciena ilgumu.
Ja plānojat īsu braucienu uz 3-5 dienām un visas pazīmes liecina, ka ceļas temperatūra, "lauž kaulus", jūs izteikti svīstat - visticamāk, nav vērts braukt,” atzīst Normunds Patmalnieks.
Ja brauciens ir ilgāks un pašsajūta pietiekami laba, varbūt tikai nelielas iesnas vai viegls klepus, tad labāk braukt, jo kalnu vide un pozitīvas emocijas palīdz ātrāk tikt galā ar slimošanu.
Tomēr ieteicams pirms brauciena ieplānot vizīti pie ārsta un nodot asins analīzes, lai pārliecinātos, ka tā nav vīrusu saslimšana, izvēlētos piemērotas zāles un dotos ceļā mierīgu sirdi.
Ko darīt, ja kalnos gadījies saslimt?
Gripa sākas akūti ar strauju temperatūras paaugstināšanos virs 38 grādiem, lauzošu sajūtu kaulos, muskuļu, galvas un acu ābolu sāpēm. Tā ir ļoti lipīga: tās inkubācijas periods ir vien 24-78 stundas, taču cilvēks sāk izdalīt vīrusu apkārtējā vidē, vēl pirms pats sajūt simptomus.
“Ja taisāties jau vilkt slēpes, bet pēkšņi jūtaties slikti, vienmēr ir vērts apjautāties paziņām vai draugiem, ar kuriem kopā ceļojat - varbūt kāds no viņiem var sniegt vērtīgu padomu vai pat medicīnisko palīdzību. Tāpat ir svarīgi, lai pašam būtu līdzi pirmās palīdzības aptieciņa ar sezonāliem medikamentiem. Ja situācija ir vai kļūst kritiska, obligāti jāizsauc vietējie mediķi - ar gripu nedrīkst jokot,” uzsver Normunds Patmalnieks, piebilstot - bezatbildīga attieksme rada risku ne tikai paša, bet arī ceļabiedru un pārējo kūrorta viesu veselībai.
Ko noteikti nedarīt?
Normunds saka - vienas receptes nav, viss atkarīgs no situācijas. Tomēr pilnīgi noteikti nedrīkst uz savu galvu sākt lietot antibiotikas vai citus medikamentus, par kuru iedarbību nav pārliecības vai ārsta rekomendāciju.
Vēl viena svarīga lieta, kas jāiemācās ikvienam, kurš dodas slēpot, pastaigāties, kāpt kalnos vai jebkurā citā tālākā ceļojumā ārpus viesnīcas - atpazīt insulta, infarkta, saindēšanās vai akūtu elpošanas ceļu iekaisumu pazīmes. “Nedrīkst vilcināties ar palīdzības meklēšanu, ja redzat bīstamus simptomus vai ir gūtas traumas. Vilcinoties varat iedzīvoties vēl lielākās nepatikšanās,” brīdina Normunds.
Slēpotāja aptieciņas iztikas minimums
Viss atkarīgs no tā, kurp un uz cik ilgu laiku dodaties. Eiropā lielākoties visu var nopirkt aptiekās. Ja vajadzīgas specifiskas zāles, tām gan obligāti jābūt līdzi. Kalnu iekarotāja aptieciņas minimums pēc Normunda ieteikuma:
zāles pret temperatūru,
pretsāpju tabletes,
līdzekļi vēdera problēmām,
minimālais brūču apkopšanas komplekts - plāksteri, marles saite, ziede,
pretiedeguma krēms,
smēre, kas palīdz sastiepumu gadījumos,
par ļaunu nenāks termometrs.
“Pats galvenais ir būt pozitīvam, jau savlaicīgi pirms brauciena pārbaudīt mājas aptieciņu un neatlikt slimību ārstēšanu uz pēdējo brīdi - tad arī slēpošanas brauciens būs izdevies!” saka Normunds.
Farmaceita ieteikumi slēpotājiem
Farmaceite Ieva Zvagule atgādina - gripas sezonā vairāk nekā pārējā gada laikā ir svarīgi lietot uzturā vitamīniem bagātus produktus, kā arī papildus uzņemt veselību un imunitāti stiprinošus līdzekļus un vitamīnus. Viens no populārākajiem līdzekļiem ir ehinācijas ekstraktu saturošie preparāti, kas pieejami gan bezrecepšu zāļu, gan uztura bagātinātāju formā.
Tāpat noderīgas būs ķiploku ekstrakta kapsulas un greipfrūtu sēklu ekstraktu saturoši preparāti, kas stiprina imunitāti un var lepoties ar pretiekaisuma, antibakteriālu un pretvīrusu iedarbību.
“Arī vitamīni ir lielisks palīgs gan slimību profilaksei, gan tad, ja nepieciešams ātrāk izveseļoties,” skaidro Ieva Zvagule. “C vitamīns jeb askorbīnskābe lieliski noderēs vispārējās imunitātes stiprināšanai, E vitamīns ir spēcīgs antioksidants, kam piemīt pretiekaisuma darbība, bet A vitamīns palielina organisma rezistenci pret infekcijām. Un, protams, ziemā visiem vajadzīgs D vitamīns! Tomēr viss ir labs ar mēru: piemēram, A vitamīns ir taukos šķīstošs, tāpēc uzkrājas organismā, un nav vēlams to lietot lielās devās, lai nesaindētos.”
Dodoties tālākā ceļā, noteikti jāņem līdzi aptiekās bez receptes nopērkamās putojošās tabletes, šķīstoši pulverīši vai citi preparāti, kas mazina gripas un saaukstēšanās simptomus - pazemina temperatūru, samazina kakla sāpes, atvieglo elpošanu, novērš galvassāpes un veicina ātrāku atveseļošanos. Jāpievērš uzmanība, lai preparātu sastāvā būtu aktīvās vielas - tādas kā paracetamols un askorbīnskābe. Ja temperatūra nav augstāka par 38,5C, nebūtu ieteicams lietot pretiekaisuma zāles, kas “nodzen” temperatūru - organismam jāļauj dabiskā ceļā cīnīties ar vīrusu.
“Noteikti aptieciņā ir vērts ielikt arī kādu pretiesnu līdzekli, kas atvieglo elpošanu caur degunu. Vieglākos gadījumos labāk izvēlēties dabas līdzekļus, kuru sastāvā ir eikaliptu, priežu vai dižegles eļļa, jo šīm eļļām piemīt ne tikai deguna gļotādas mīkstinoša, bet arī pretmikrobu un pretvīrusu darbība. Noderēs arī sūkājamās tabletes ar pretmikrobu darbību vai dabas līdzekļus saturoši aerosoli sāpošam kaklam,” iesaka Ieva Zvagule, piebilstot, ka pret temperatūru un galvassāpēm papildu līdzekļi nav vajadzīgi, ja esat paņēmuši līdzi pretgripas preparātus. Tāpat svarīgi atcerēties, ka, parādoties saaukstēšanās simptomiem, pirmās divas trīs dienas ir kārtīgi jāizguļas un jāuzņem pietiekams šķidruma daudzums - jo vairāk slimojot tiks uzņemts šķidrums, jo ātrāk no organisma tiks izskaloti toksīni, kurus tur atstājis vīruss. Pieaugušam cilvēkam arī ziemas laikā būtu jāizder vismaz 2 litri ūdens dienā.
