Mēneša pēdējā dienā, 31. oktobrī, daudzviet pasaulē tiks svinēts Halovīns jeb Visu Svēto diena. Latvijā šie svētki palēnām iemanto popularitāti, tikmēr citviet pasaulē šo dienu svin grandiozi.
Meksikā laika posmā no 31. oktobra līdz 2. novembrim svin Mirušo dienas (Día de Muertos). Šajos svētkos meksikāņi atkal apvienojas ar savu mirušo radinieku dvēselēm. Tiek uzskatīts, ka Mirušo dienā robeža starp šo pasauli un aizkapa dzīvi izplēn. Tas ir laiks, kad pavadīt laiku kopā ar ģimeni, rīkojot svētku mielastus, lai atminētos un atcerētos aizgājušos tuviniekus, izjustu to klātbūtni. Vietējie iedzīvotāji šajos svētkos kapus vai citas piemiņas vietas izdekorē par godu aizgājušajiem, ceļ galdā mirušo iemīļotos ēdienus.
Īrijā un Skotijā 31. oktobrī svin Samhain svinības. Šie svētki atzīmē ražas sezonas noslēgumu un iezīmē ziemas sākumu. Līdzīgi kā Meksikā, tiek uzskatīts, ka šajā laikā garu pasaule un dzīvie cilvēki atkal apvienojas. Pirmo reizi Samhaina svinības tika minētas agrīnajā īru literatūrā, kas datēta ar 9. gadsimtu, kur tika teikts, ka svētku laikā cilvēki pulcējas kapu pilskalnos, kas tika uzskatīti par garu portāliem.
Kopš 2000. gada, kad pirmo reizi Tokijas Disnejlendā notika Halovīna svinības, šie svētki ir kļuvuši populāri visā valstī. Japānā bērni nedodas diedelēt pie kaimiņiem saldumus. Šajā valstī šie svētki paredzēti pieaugušajiem. Pilsētās ielās notiek svinības, parādes, cilvēki ielās dodas krāšņos tērpos. Svētku noskaņojums tiek uzburts arī vilcienos. Ja ierasti tie ir bezpersoniski pārvietošanās līdzekļi, Halovīna laikā daļa vilcienu tiek pārvērsti par svinību vietām, katram no vilcieniem ir sava unikālā tēma, piemēram, zombiju vilciens, vampīru vilciens u.c.
Ognissanti, kas tiek svinēta 1. novembrī, Itālija tiek atzīmēta kā Visu svēto diena. Ognisanti, kas aizsākās mūsu ēras 4. gadsimtā, ir diena, kad itāļi godina katoļu baznīcas mocekļus un svētos. Nākamā diena, 2. novembris, ir pazīstama kā Giorno dei Morti jeb Mirušo diena. Lai gan šis galvenokārt ir laiks, kad būt kopā ar ģimeni un apmeklēt baznīcu, katrā valsts reģionā ir savi rituāli un tradīcijas. Sicīlijā tiek uzskatīts, ka mirušie nes saldumus vai nelielas dāvanas labi audzinātiem bērniem, taču Lombardijas reģionā ir pieņemts virtuvē atstāt vāzi, pilnu ar ūdeni, lai mirušie padzertos, kad viņi naktī apmeklē tuviniekus.
Katru gadu novembra sākumā Gvatemalā tiek svinēti krāsaini svētki - Barriletes Gigantes festivāls. Šajā festivālā tiek godināta Visu Svēto diena un mirušie. Pāri Santjago Sakatepekesa un Sumpango kapsētām planē ar rokām darināti pūķi. Tiek uzskatīts, ka pūķu lidināšana, kas ir 3000 gadu sena tradīcija, ir veids, kā sazināties ar mirušajiem. Pūķi ir kā mākslas darbi, tie veidoti no papīra, auduma un bambusa.
Pangangaluluva ir veids kā filipīnieši godina aizgājušās dvēseles. Visu svēto dienas (1. novembra) vakarā bērni ietērpjas baltā palagā, lai izskatītos pēc spokiem vai šķīstītavā iestrēgušām dvēselēm, klauvē pie durvīm, lai dziedātu un teiktu lūgšanas - dažreiz bērni par to saņem gardumus. Pangangaluluva ir arī laiks, kad ģimenes pulcējas kapsētās, lai atcerētos savus tuviniekus, ņemot līdzi ēdienu, spēlējot spēles un vienkārši gremdējoties atmiņās.
Katru gadu 31. oktobrī visā Kostarikā tiek svinēta Dia de la Mascarada. Svētku dalībnieki valkā lielas, krāsainas ar rokām darinātas maskas, kurās attēlotas popkultūras slavenības, mitoloģiski tēli un politiķi, un dodas ielās, dejo tautas mūzikas pavadījumā. Šī ir 200 gadus sena tradīcija. Nozīmīgākās svētku parādes notiek Kartago, Escazau un Barva de Heredia pilsētās.
