Lai par ziemas prieku baudīšana sagādātu patīkamas atmiņas, ieteicams izmantot atbilstošu ekipējumu un ievērot pāris vienkāršus noteikumus. Ieteikumos, kā būt drošībā, atrodoties uz kalna, dalās slēpošanas un atpūtas parka "Ozolkalns" valdes priekšsēdētājs Ģirts Kaļķis.
Ģirts Kaļķis stāsta, ka viņa pieredzē lielākie riski, ko var piedzīvot uz kalna, ir slēpotāju savstarpēja sadursme vai izbraukšana ārā no trases. Tādēļ, atrodoties uz kalna, ir jāpievērš uzmanība trases segumam, ekipējumam un sagatavotības līmenim, jo pārgalvība nekad neatmaksājas. Visbiežāk sadursmes rezultātā cilvēks iegūst sasitumus, bet ir reizes, kad tas beidzas arī ar lūzumu. Eksperts uzsver, ka, atrodoties uz kalna, drošība ir pirmajā vietā.
"Svarīgi ir jau iepriekš nodrošināties ar apdrošināšanu, kas iekļauj tieši ekstrēmo sporta veidu traumu kompensēšanu. Tāpat, pirmo reizi kāpjot uz slēpēm vai sniega dēļa, noteikti iesaku kopā ar profesionālu instruktoru apgūt braukšanas pamatus, pats galvenais - kā bremzēt un pareizi nokrist", tā Ģirts Kaļķis.
Lai mierīgu sirdi varētu baudīt ziemas priekus, svarīgi padomāt arī par apdrošināšanu. Nelaimi paredzēt nav iespējams, taču tieši apdrošināšana būs tā, kas palīdzēs segt nelaimes gadījumu izmaksas, norāda apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma "Balcia" viceprezidents Reinis Bērzkalns.
Normatīvie akti neparedz ekipējuma regulējumu, tomēr inventāram ir jābūt sertificētam ar CE marķējumu, kas apstiprina inventāra drošību. No drošības viedokļa svarīgākais ir ķivere. "Iesaku lietot arī roku, kāju un muguras aizsargus, lai krišana nebūtu tik nepatīkama un traumējoša. Zinu daudzus cilvēkus, kas šādu kritienu dēļ negrib vairs kāpt uz dēļa vai slēpēm", par drošību atgādina Ģirts Kaļķis. Pareizā vai nepareizā inventāra nav, ir atbilstošs inventārs budžetam un ērtības pakāpei. Nav tik svarīgi, vai ekipējums pirkts profesionālā sporta veikalā vai iegādāts kā citādi, ja jūties ērti - tas būs īstais.
"Katrā atpūtas kompleksā ir dažādu grūtuma pakāpju trases. Ir sarežģītas trases ar dabiskiem šķēršļiem, kas paredzētas tikai profesionāliem braucējiem. Ir vidēji vieglas un vidēji sarežģītas trases, un bērnu trases iesācējiem. Izvēloties trasi, katram slēpotājam atbildīgi jāizvērtē savas spējas, iesaku pakāpeniski sākt ar vieglāko un tikai tad mēģināt sarežģītāku variantu", par trašu dažādību stāsta Ģ. Kaļķis.
Kalnu slēpošanā un snovbordā laikapstākļi īpaši ietekmē redzamību un trases segumu jeb pamatni. Ne vienmēr pamatne ir vienmērīga, pie dažādiem laikapstākļiem trase var būtiski atšķirties un mainīties - segums var būt mīkstāks, cietāks, ledaināks vai slapji slidens. Piemēram, intensīvas snigšanas gadījumā braukšana būs apgrūtināta no visiem aspektiem - redzamība minimāla un trases stāvoklis, snigšanai pieņemoties spēkā, aizvien sliktāks. Neliela sniega gadījumā ieteicams lietot sniega brilles, kas palīdz uzlabot redzamību. Savukārt liela sala vai atkušņa laikā jādomā par piemērotu apģērbu. Sala gadījumā trase var būt ledaina un ļoti cieta. Ja ir atkusnis, trase būs slapja un apakšā, visticamāk, cieta un ledaina.
Lai dotos uz kalnu, ir vajadzīga drosme, bet ar drosmi vien nepietiek. Ir nepieciešamas arī prasmes, un tās var iegūt trenējoties, tādēļ eksperts aicina visus ziemas prieku baudītājus būt atbildīgiem uz kalna un iegūt prasmes drošā veidā. Lai nesanāk tā, ka jāmācās tikai no kļūdām.