Šodien, 23. aprīlī, tiek atzīmēti seni latviešu pavasara svētki - Ūsiņi.
Jurģa diena ir seni latviešu pavasara svētki, pēc kuriem atsākās ganos iešana un zirgu vešana pieguļā. Cits šo svētku nosaukums ir Ūsiņi, pēc zirgu aizbildņa Ūsiņa seno latviešu mitoloģijā.
Pēc Saules kalendāra Ūsiņi diena iezīmēja viduspunktu starp pavasara saulgriežiem (Lieldienām) un vasaras saulgriežiem (Jāņiem) un pēc Jūlija kalendāra tika svinēta 6. maijā.
Tradīcijas un ticējumi
- Atstājot veco dzīves vietu nedrīkst teikt ardievas, lai laime neatstātu jaunajā dzīves vietā.
- Kad Jurģu dienā aiziet uz jauno māju, tad no vecās vietas jāpaņem salmi līdzi un ar tiem jāizkaisa kūts, lai no izgājējiem nepieķertos nekādas burvības. Citi ņem arī akmeņus no vecās mājas līdzi un izmētā tos jaunās mājas kūtī, lai izsargātos no svešām burvībām;
- Jurģu rītā vajag sniegā nomazgāt muti; pretēji — nevajag mazgāties, lai nenodegtu. Priekš Jurģiem vajag mazgāties ar varžu kurkuļiem, tāpat bērzu sulā nomazgāt muti un tikai tad dzert; jāspļauj skudru pūznī, lai skudras šļāc skābumu sejā; šie līdzekļi ir pret nodegšanu un vasaras raibumiem.
-
Ja priekš Jurģiem staigā ar basām kājām vai svilpj, piemetas drudzis.
- Ja priekš Jurģiem pirmo reizi dzird rūcam pērkonu, jāņem no zemes akmens, 3 reizes jāpārvelk pār pieri un jāatliek atpakaļ, tad nesāpēs galva.
- Jurģis esot viena no siltuma dienām. Dievs iesviedis 3 aukstuma akmeņus Jēkaba, Miķeļa un Mārtiņa dienā, bet ārā tos ņemot Jurģos, Vasarsvētkos un Jāņos.
- Laiku pareģojot vēro, cik dienu priekš Jurģiem ir rasa: tik dienu priekš Jēkaba dienas rudzu pļauja.
- Jurģu rītā vēji kaujoties; kāds vējš Jurģos, tāds pūtīs visu gadu.
-
Ja Jurģos līst lietus, būs slapja vasara, meža pļavās nebūs zāles.
- Jurģu dienā nedrīkst aust, jo tad būs daudz pērkoņu; nedrīkst vēlēties — traki suņi nāks mājās, uguni kurt laukā — mājas degs.
- Jurģu rītā priekš saules krustiski pār tīrumu pārdzen vagas, tad neesot nevienas usnes.
- Jurģu rītā agri jāuzceļas un jāiekur krāsns, lai dūmi izskrien pa skursteni. Kas to pirmais izdarīs, būs laimīgs.
- Ja Jurģu dienas rītā iet uz upi mazgāties, tad skauģi nevar noskaust.
-
Jurģos jācep maize, tad zirgi būs brangi.
- Lai lopiem labi klātos, Jurģu dienā ietur maltīti ar cietām olām, gaļu un alu.
- Jurģu dienā jāglabā cirvis un atslēgas zem sliekšņa, lai vilki lopus neaiztiek.
- Jurģī, uz jaunās mājas zemes uzejot, jāiekurina uguns.
- Lai saime būtu mudīga, Jurģos jāvāra cūkas kāja.
-
Lai ienācēji nebūtu pļāpīgi, Jurģos viņiem nedrīkst dot ēst zirņus.
- Kāds vējš Jurģu dienā uzvar, tāds visvairāk to gadu pūš.
- Ja Jurģu dienā līst, pļavā zāļu trūks.
- Ja dzeguze deviņas dienas pirms Jurģiem sāk kūkot, būs silta un auglīga vasara.
- Ja pirms Jurģiem ir pērkons, būs bada gads.
- Ja Jurģu dienā spīd saule, labi padosies lopi.
-
Ziedos tērpies Jurģis pareģo aukstu un slapju maiju.
- Jurģa rītā pūš visi četri vēji, kurš uzvar, tas pārvalda visu gadu.
- Ja Jurģī tik vien saule atspīd, ka laiks zirgu apseglot, tad nākošu vasaru būs pietiekošs siena laiks.
- Jurģu rītā vispirms jāuzceļas saimniekam ar saimnieci: ja kāds cits pirmais uzceļas, tad mājā rodas kāda nelaime.
- Jurģa rītā priekš saules lēkšanas sniegā jāmazgājas. Tad vasaru nenāks miegs.
-
Jurģu nedēļā nevelējas, lai traki suņi mājā nenāktu.
- Jurģu rītā nedeva mājā nekādam svešam ne uguni, nedz ūdeni.
- Jurģu rītā izliek uz kāda sevišķa galda plāceni, gaļu, alu u.t.t. un to noliek aiz istabas kādā paspārnē (arī pie lieliem kokiem un akmeņiem), gariem (dieviem), ko mieloties.
- Jurģa dienā nedrīkst ne art, ne ecēt, lai labībai nemetas melnas vārpas.
- Jurģa dienā nedrīkst lauka darbus strādāt, jo citādi krusa nosit druvas.
- Starp vecu un jauno Jurģa dienu ap visiem tīrumiem un dārziem tiek vaga dzīta, lai nezāles izskaustu.
- Jurģu dienas rītā plikam saimniekam jāpārdzen pār tīrumu krusteniski vagas, lai tīrumā nezāles neaugtu.
- Jurģa dienā jāliek alus kanna rudzu vagā; ja kannas vairs nevar saredzēt, tad būs laba vasara.
- Jurģa dienā saldena putra jāvāra, tad mājā būs saticība.