Pēdēja ceturtdienā pirms Lieldienām parasti atzīmē Zaļo ceturtdienu. Mēģināsim noskaidrot, kas tā īsti ir un ko tajā iesākt.
Kā norādīts Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas mājas lapā, evaņģēliji stāsta par Zaļās ceturtdienas jeb Lielās ceturtdienas notikumiem jeb Kristus pēdējām vakariņām kopā ar mācekļiem un Svēto Vakarēdienu.
Zaļās ceturtdienas liturģiskā krāsa ir balta. Tas izskaidrojams ar to, ka šajā dienā Baznīca atskatās uz Jēzus Kristus dzimšanu.
Zaļās ceturtdienas nosaukumu latvieši, visticamāk, ir pārņēmuši no vācu "Gründonnerstag", kas arī nozīmē to pašu - Zaļā ceturtdiena. Savukārt šis nosaukums, iespējams, pārņemts no latīņu nosaukuma "viridium", kas burtiski nozīmē "Zaļo diena", norādīts baznīcas mājas lapā.
Jau no seniem laikiem valda uzskats, ka šajā dienā nedrīkst mājās nest no lauka vai meža nevienu zaļo augu, citādi čūskas nāks mājā. Ja nu tomēr kāds koks nests mājās, tad tā skaidas bijis jāatsviež mežā atpakaļ. Šis ticējums tik spēcīgi iesakņojies mūsu tautas zemapziņā, ka daudzviet tiek ievērots arī mūsdienās, norāda portāls "epadomi". Lūk, vēl daži ticējumi:
Tikmēr dabas pētnieks Vilis Bukšs atklāj, kādi ir Zaļās ceturtdienas ticējumi laika pareģošanai: