Gandrīz katrā mazajā draugu pulkā ir uzradies viens vai vairāki alus cienītāji, ienesot kopīgajās maltītēs dažādus interesantus alus veidus, kurus, iespējams, vēl pat paši nav izmēģinājuši. Daudzi ir ziņkārības pilni uzzināt, ko katrs dzēriens piedāvā. Lai padarītu šo ceļojumu garšu pasaulē vieglāku, ir labi pārzināt alus veidus. Tieši tādēļ alus someljē Andris Rasiņš sniedz ieskatu alus veidos un kā tie atšķiras!
Šis, iespējams, ir vislabāk zināmais alus veids, kas par savu atdzimšanu var teikt paldies alus revolūcijai. Oriģināli šis alus veids radās britu koloniālisma rezultātā - viņi gribēja vest alu no Anglijas, taču tas garo braucienu laikā sabojājās, tādēļ, lai to novērstu, alum tika pievienoti vairāk apiņi, izmantojot tos kā dabīgos konservantus, kas pasargā no bojāšanās. Apiņi alus garšu padarīja spēcīgāku, kā rezultātā tas bija daudz rūgtāks kā ierastais eils. Mums par laimi šeit IPA stāsts nebeidzas - tas turpināja savu ceļu pie cilvēkiem un ieguva daudz variāciju.
IPA rūgtums nu jau pilnībā ir ierasts un tiek pat sagaidīts no šī dzēriena, sniedzot tam spraigumu, neatkarīgi no tā, vai tam ir augļu aromāts, vai tas ir īpaši citrusīgs vai tieši otrādi, īpaši sauss un sveķains. Šīs dažādās alus garšas un aromāti tiek panākti, izmantojot dažādas apiņu šķirnes, kas tiek audzētas ASV, Austrālijā un Jaunzēlandē. Tas atkarīgs no alus darītāja un tā, kādu alu viņš vēlas pagatavot.
Kviešu alus var tikt sadalīts vairākos mazākos veidos un bieži tiek dalīts pa valstīm. Vienkāršākais veids, kā atšķirt vācu, beļģu un amerikāņu stilus:
Vācu Weissbier ir visduļķainākais no tiem. Ņemot vērā, ka šim alus veidam netiek pievienotas citas garšvielas, garšā visvairāk izceļas iesals un rauga garšas nianses. Garšā un aromātā bieži vien var just banānu un krustnagliņu aromātu un kviešu vieglā, saldā garša turas ilgu laiku.
Beļģu Witbier parasti ir mazāk duļķains un pēc garšas vieglāks kā vācu. Šie alus darītāji neļaujas noteikumiem un ierobežojumiem un pievieno tik daudz dažādas garšvielas un garšaugus, cik vien sirds vēlas, piemēram, koriandru un augļu miziņas, kas bieži vien ir iemesls alus vieglumam un svaigumam, kā arī augļu garšas niansēm.
Amerikāņu versija noteikti ir visrūgtākā, salīdzinot ar iepriekš minētajām. Tas arī ir duļķains, bet, atšķirībā no Eiropas brālēniem, tam gandrīz vispār nav nekāda rūgtuma. Šim alum bieži vien tiek pievienota citrona miziņa, kas dod vieglu rūgtumu un svaigumu. Arī pasniedzot dzērienu glāzē mēdz pievienot citrona vai apelsīna šķēli.
Kādi alus mīļotāji noteikti teiktu, ka šie dzērieni būtu jāapraksta atsevišķi. Taču šī raksta autors ir pārņēmis varu un salicis tos kopā. Iemesls tam ir pavisam vienkāršs, proti, robeža starp šiem diviem veidiem ir kļuvusi tik izplūdusi, ka pat cilvēks ar ļoti labu garšas izjūtu, nolikts priekšā porterim un stautam, tos visdrīzāk neatšķirtu.
Abos veidos spēcīgi jūtams grauzdēts iesals, kas reizēm dod kafijas, reizēm - rūgtas šokolādes noti. Tiem abiem ir viegla karameļu un gatavu augļu nianse.
Šis ir ļoti svarīgs alus mūsu sarakstā. Visus alus var iedalīt eila un lāgera kategorijā. Visi iepriekš uzskaitītie ir pie eila. Atšķirība lāgeriem no eiliem ir tāda, ka šajos tiek izmantotas atšķirīgas rauga kultūras (veidi) un mazliet atšķirīga brūvēšanas metode.
Klasiski lāger tipa ali ir košā zelta tonī, kas reizēm ir gaišāks, reizēm tumšāks. Lielākoties tas nav pārsātināts ar garšām un tieši sabalansētā garša raksturo labu lāger tipa alu. Tam raksturīga spēcīga karbonizācija, kas padara šo alus veidu par neticami atspirdzinošu un sabalansētu dzērienu, kas lieliski saderēs gandrīz ar jebkuru ēdienu.
Šo veidu noteikti ir jāpiemin, jo tas ir viens no populārākajiem lāgeru dzimtas alus veidiem, taču to varētu saukt par ģimenes tēvu. Proti, tieši šis veids bruģēja turpmāko ceļu visiem pārējiem lāger-tipa aliem 19. gadsimta vidū.
“Lai arī čehu pilsner ir tikpat gaišs un viegli dzerams kā pārējie lāger-tipa ali, šim ir pievienoti vairāk apiņi, kas piešķir tam ļoti atpazīstamu, nedaudz rūgtu tēlu. Tas īpaši attiecas uz šī alus nefiltrēto versiju, taču tā ir retāk pieejama. Tādēļ, ja kaut kur to esi atradis, noteikti ir vērts nodegustēt,” uzsver “Mežpils alus” someljē Andris Rasiņš.
Tumšais alus bieži tiek uzskatīts par stipru un tumšu, bet ne jau alus krāsa nosaka alkohola saturu alū. Dunkel alus gadījumā tiek izmantots stiprāk grauzdēts miežu iesals nekā pārējiem šī tipa aliem, taču stiprums nav pārsniegts - parasti tas ir starp 4-5,5%. Pievienoti karamelizēti iesali veido patīkamo saldumu, kas labi sabalansē tumši grauzdēto iesalu.
Izdzirdot no alus cienītāja mutes vārdus: “Lielisks skābais alus” vai “Šodien prasās kādu skābulīti” uzreiz nav jānobīstas. Jau gadsimtiem alus darītavas visā pasaulē brūvē, vai, kā šobrīd saka, kontrolēti skābina alu. Tieši dažādas rauga un baktēriju kultūras šiem alus veidiem sniedz neatkārtojamas garšas nianses.
Šeit arī var izdalīt dažādus skābo alu stilus - Beļģu Lambic, Vācu Gose, Berliner Weisse un daudzus citus, kas šobrīd paliek aizvien populārāki visā pasaulē. Skābajiem aliem ir daudz dažādas garšas nianses, kas tos padara atpazīstami atšķirīgus, taču kopsaucējs - skābums - ir klātesošs tajos visos.
Pēdējo gadu laikā šis alus veids ir iemantojis milzīgu popularitāti un ir diezgan skaidrs, kādēļ tā - skābums ļoti atšķiras no ierastajām garšām, padarot to par īpaši aizraujošu un pievilcīgu dzērienu, kuru izmēģināt. Turklāt tas ir lielisks, gaišs un svaigs sabiedrotais - īpaši vasarā, kad ir karsts laiks.
