2.lapa
Ungārijā Ziemasssvētku (Ziemas vectētiņš Tel-apo vai Mikulas) atnāk 6. decembrī. Bērniem, pirms viņi iet gulēt, jānotīra un jānovieto savi apavi ārpusē, blakus durvīm vai logam. Nākamajā dienā tajos parādās konfektes un/vai nelielas rotaļlietas. Bērniem, kuri slikti uzvedušies, blakus saldumiem tiek nolikti zeltīti žagari.
24. decembrī bērni iet pie saviem radiniekiem vai uz kino, tāpēc ka mazais Jēzus atnes Ziemassvētku egli un dāvanas uz viņu mājām. Parasti eglīti rotā ar zeltpapīrā ietītu šokolādi, stikla bumbām, svecēm un brīnumsvecītēm, bet bērni to ierauga tikai pēc pusdienām.
Ģimenes gatavo svētku vakariņas: zivis ar rīsiem vai kartupeļiem un mājās ceptas smalkmaizītes.
24 stundas pirms Ziemassvētku vakara poļi gavē.
Zem galdauta ir jābūt nedaudz salmiem, kas atgādina, ka Jēzus ir dzimis stallī.Vakariņas sākas ar dievmaizi oblātu, kas tiek lauzta un sadalīta visiem pie galda sēdošajiem. Tradicionālajās poļu Ziemassvētku pusdienās nav gaļas, bet veģetārs borščs, žāvētu augļu klimpas, sēklu maize un nūdeles.
Polijā ļoti populāri ir veidot Betlēmes ainiņas vairākās pilsētās notiek konkursi, kuros apbalvo labākās kompozīcijas.
Itālijā nav Ziemassvētku vecīša; bērni saņem dāvanas no La Befana Zvaigznes dienā - 6. janvārī. 23. decembrī bērni pārģērbjas par ganiem, apstaigā mājas, lai saņemtu saldumus un naudu.
Itāļi gavē 24 stundas līdz Ziemassvētku vakariņām un tajās neēd gaļu. Iecienītākā maltīte svētku vakariņās ir makaroni ar anšoviem.
Beļģijā 6. decembrī svin Sinterklaas jeb Svētais Nikolass, kas ir pilnīgi atšķirīgi svētki no Ziemassvētkiem.
Ziemassvētku vecīti Beļģijā sauc de Kerstman vai le Père Noël, un viņš nāk ap Ziemassvētku dienu, lai atnestu bērniem dāvanas. Tās tiek atrastas zem eglītes vai zeķēs netālu no kamīna.
Ziemassvētku brokastīs ir speciāla saldā maize cougnou jeb cougnolle Jēzus bērniņa veidolā.
