Ziemassvētkos blakus piparkūkām un mandarīniem gozējas arī sarkanbaltie karameļu spieķīši. Tos izmanto ne tikai kā našķus, bet arī svētku dekorācijām. Kas tad īsti ir šīs karameles, kuras ierasts redzēt amerikāņu Ziemassvētku filmās un nu arī mūsu veikalu plauktos?
Lai gan šo īpašo karameļu konfekšu, kuras raskturīgas Ziemassvētku laikam, izcelsme ir nedaudz miglā tīta, zināms, ka tās radušās aptuveni 1670. gadā. Īpašo spieķīša formu, kas nu jau simbolizē gada nogales svētkus, tās ieguvušas, kad Ķelnes katedrāles Vācijā kormeistars izdomāja ierastās karameļu standziņas pārvēst "aitu ganu spieķīšos". Viņš tos izdalīja bērniem, lai tie baznīcā uzvestos klusi.
ASV šos spieķīšus ieveda kāds vācu imigrants. Pirmās ziņas par spieķīšiem pārokeāna valstī pieejamas no 1847. gada, kad Augusts Imgards, vācu imigrants, kurš iepazīstināja ASV ar Ziemassvētku eglīti, ar tiem izrotāja savu namu.
26. decembris ir nacionālā karameļu spieķīšu diena.
Lai gan karameles ir kaitīgas zobiem un arī figūrai, vienā šādā spieķītī ir aptuveni 50 kalorijas. Turklāt, mūsdienās ir arī piparmētru karameļu spieķīši, kuri palīdzēs atsvaidzināt elpu.
Kā jau ar visiem našķiem, arī karameļu spieķīšus ieteicams ēst ar mēru. Viena šāda spieķīša notiesāšana uzlabos omu un paspilgtinās svētku sajūtu, bet pārējos spieķīšus vari izmantot kā Ziemassvētku dekorācijas.
Bez tradicionālajām konfekšu ēšanas metodēm, karameļu spieķīšus var ēst dažādos veidos, piemēram, iemērkt tos karstā kakao un ļaut, lai tie pakūst, piešķirot dzērienam saldāku garšu, vai tos sasmalcināt un ar tiem apbērt Ziemassvētku uzkodas.
Pierasts, ka šie spieķīši ir sarkanbalti. Taču agrāk tie bijuši pilnībā balti. Nav gan īsti zināms, kad un kurš pievienoja tiem sarkano krāsu, taču zināms, ka līdz 1900. gadam uz apsveikuma kartītēm tie attēloti balti.
Jāteic, ka mūsdienās tie ieguvuši vēl papildus krāsas un garšas, taču joprojām Ziemassvētkos visbiežāk tiek dāvināti tieši sarkanās un baltās krāsas spieķīši.
Lielākais karameļu spieķītis radīts ASV un to veidojis šefpavārs Alains Robijs 2012. gadā. Tas bija vairāk nekā 15 metrus garš un tā pagatavošanā izmantoti vairāk nekā 408 kilogrami cukura. Karameles spieķīti pēc tam ar āmuru sadauzīja un tā lauskas izdalīja atnākušajiem skatītājiem.
Šādi karameļu spieķīšus gatavo Disnejlendas parkā.
Avoti:
Chef Alain Roby's World's Longest Candy Cane
