Lai gan Veselības inspekcija (VI) pārbaudēs sociālās aprūpes centros nav konstatējusi nepamatotu zāļu devu nozīmēšanu valsts sociālās aprūpes centru klientiem, atklājušās tādas nepilnības un trūkumi, kas liecina par būtiskām problēmām valsts sociālās aprūpes centru klientu veselības aprūpes nodrošinājumā.
Piemēram, cilvēku medicīniskajā dokumentācijā ieraksti ir nepieļaujami skopi vai ierakstu vispār iztrūkst.
Pārbaudes aprūpes centros VI veica pēc labklājības ministres iesnieguma saistībā ar tiesībsarga ziņojumu par valsts sociālās aprūpes centru klientu ar garīga rakstura traucējumiem nozāļošanu un ķīmisku ierobežošanu.
Neatkarīgā rakstīja, ka, veicot pārbaudes sociālās aprūpes centros, kur pilnā valsts apgādībā dzīvo gan cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem, gan personas ar psihiskām slimībām, tiesībsargs secinājis: aprūpes centros tiek izmantota ķīmiskā ierobežošana – zāles lieto, lai ierobežotu cilvēka brīvību, kustības vai dažos gadījumos panāktu nomierināšanu. Liela daļa klientu šajos centros saņem lielas zāļu devas, turklāt gadiem un pilnās devās, lai gan nereti atbilstošas diagnozes nav noteiktas, pēc pārbaudēm teica tiesībsargs Juris Jansons. Pārbaudes veica tiesībsarga pieaicināts neatkarīgs psihiatrs.
VI pārbaudēm bija pieaicinājusi ekspertus no Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra un Latvijas Psihiatru asociācijas, kuri septiņās valsts sociālās aprūpes centru filiālēs visā Latvijā izvērtēja klientu individuālās kartes, veica klientu apskates un psihiskā veselības stāvokļa novērtējumu. Eksperti vērtēja klientu uzturēšanās apstākļus, runāja ar cilvēkiem, ārstiem, vidējo medicīnas personālu, ģimenes ārstiem, kuri ambulatori sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus sociālās aprūpes centru klientiem, izrakstot nosūtījumus pie speciālistiem un kompensējamos medikamentus.
Galvenais secinājums ir tāds: analizētajos gadījumos psihiatriskie medikamenti tika lietoti psihiatriskajā praksē pieņemtajās devās un kombinācijās un atbilstoši medicīniskajām indikācijām, Neatkarīgo informēja inspekcijā.
Taču VI secinājusi, ka ir nepietiekama sadarbība starp ārstiem. Tika konstatēti arī gadījumi, kuros, klienta stāvoklim krasi pasliktinoties, lēmumus par papildu medikamentu došanu pacientam vienpersoniski ir pieņēmušas medicīnas māsas pēc vienošanās ar ārstu pa tālruni. Vairākos gadījumos cilvēku medicīniskajā dokumentācijā ieraksti ir nepieļaujami skopi vai ierakstu vispār iztrūkst. Klientiem regulāri netiek nodrošinātas profilaktiskās apskates. Uz to arī norādīja tiesībsargs, kas savās pārbaudēs bija konstatējis, ka, lietojot medikamentus, regulāri vajadzētu veikt pārbaudes, taču tādu vai nu nav bijis, vai arī par tām netika veikti ieraksti.
VI norāda, ka sociālās aprūpes centros nav Ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrētas veselības aprūpes struktūrvienības, kas rūpētos tieši par medicīnisko aprūpi pansionātos, un rosina veselības aprūpes punktus izveidot visos centros.