Francijā sāksies tiesas prāva pret defektīvo krūšu implantu ražotāju

Francijā trešdien sāksies viena no valsts vēsturē vērienīgākajām tiesas prāvām, kurā vairāk nekā 5000 sieviešu sūdz tiesā piecus krūšu implantu skandālā ierautās franču kompānijas "Poly Implant Prothese" (PIP) vadītājus.

Uz apsūdzēto sola par defektīvu implantu pārdošanu Marseļas tiesā sēdīsies arī 73 gadus vecais kompānijas dibinātājs Žans Klods Mass.

Viņa izveidotais uzņēmums pasaules uzmanības lokā nonāca 2011.gadā, nākot atklātībā informācijai, ka PIP ražotie krūšu implanti bijuši defektīvi.

Lai gan amatpersonas vairākās valstīs apgalvoja, ka implanti nav toksiski un nepalielina risku saslimt ar vēzi, skandāls strauji vērsās plašumā.

Tiek uzskatīts, ka PIP krūšu implanti, kuriem konstatēts paaugstināts plīšanas risks, ievietoti aptuveni 300 000 sieviešu 65 valstīs.

Implanti plīsuši vairāk nekā 4000 sieviešu, un Francijā vien vairāk nekā 15 000 sieviešu pēc šī skandāla nomainījušas PIP implantus ar citu firmu ražojumiem.

Gaidāms, kas franču kompānijas vadītāju tiesāšanu klātienē vēros vairāki simti upuru un sēdēs piedalīsies aptuveni 300 advokātu.

Tādēļ tiesas sēdes notiks Marseļas kongresa centra zālē, kura spēj uzņemt 700 cilvēku. Vēl 800 cilvēki varēs sapulcēties trīs citās centra telpās, kur būs iespēja vērot tiesas procesa tiešraidi.

Plānots, ka tiesas process ilgs līdz 17.maijam.

Latvijā

Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdams par krāpnieku mēģinājumiem nelikumīgā ceļā piekļūt iedzīvotāju finanšu līdzekļiem, izsūtot viltus e-pasta ziņas. Pikšķerēšana (phishing) jeb e-pasta krāpniecība ir plaši izmantots krāpniecības veids privātpersonu vidū, taču tas apdraud arī uzņēmumus. Tieši uz uzņēmumu darbiniekiem krāpnieki mērķē, cenšoties iegūt sensitīvu informāciju, piemēram, paroles, kredītkartes datus, finanšu informāciju vai piekļuvi uzņēmuma sistēmām - kā liecina Luminor dati, pērn 31% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu saskārušies ar viltus e-pastiem. Kā atpazīt viltus e-pastus un pasargāt savu uzņēmumu, stāsta Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.

Svarīgākais