Latvijā nav ne pacientu aizsardzības biroja, ne biedrības, kā tas ir citviet pasaulē, līdz ar to patlaban Latvijā nav institūcijas, kas rūpētos par pacientu tiesībām, biznesa informācijas portālam "Nozare.lv" sacīja Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.
"Situācija ir tāda, ka pacientu tiesību aizsardzības speciālisti, protams, ļoti rūpējoties par pacientu tiesībām, mēģina visādi nepieļaut jebkādu informācijas noplūdi, kas izlasāma pacientu slimības vēsturēs. Tomēr jāsaprot, ka kopējā aina par Latvijas tautas veselību, nevis viena indivīda veselības stāvokli iegūstama, apkopojot informāciju," sacīja Apinis, norādot, ka tā ir galvenā Ārstu biedrības un Saeimā esošo cilvēktiesību aizstāvju uzskatu atšķirība.
Ārstu biedrība, rūpējoties par iespēju īstenot kvalitatīvu medicīnisko izglītību, pētniecību un kvalifikācijas paaugstināšanu un kvalitātes kontroli ārstniecības iestādēs, nevēlas atbalstīt likumdevēju iniciatīvu liegt ārstniecības personām iepazīties ar arhīvos esošo medicīnisko dokumentāciju - slimības vēsturēm, pacientu ambulatorajām kartēm un citiem dokumentiem - un vēlreiz aicina Saeimu precizēt Pacientu tiesību likumu.
Patlaban Pacientu tiesību likums nodots izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā.
Jau ziņots, ka pirms Pacientu tiesību likuma skatīšanas trešajā lasījumā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē Veselības ministrijai un Ārstu biedrībai radās domstarpības jautājumā, kas regulē pacientu datu apkopošanu un izmantošanu klīniskajos pētījumos
Ārstu biedrība norādīja, ka šī brīža redakcijā likumprojekta 10.panta 7.punkts nosaka kārtību, kādā medicīniskajos pētījumos var izmantot pacienta medicīnisko dokumentāciju, un atbilstoši, piemēram, Vācijas pieredzei, kā svarīgs kritērijs ir noteikts tas, ka ieguvums no pētījuma ārstniecības un sabiedrības veselības labā ir samērojams ar pacientu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību ierobežojumiem, bet šī paša panta 2.punkts prasa, lai pētniecības procesā, vācot no medicīniskās dokumentācijas nepieciešamo informāciju, tā jau pētniecības pirmdokumentu stadijā tiktu padarīta slepena. Tai pat laikā tur noteikts, ka tiek izmantota analizējamā informācija par pacientu.
Praksē analizējamā informācija nozīmē, ka tā iekļautu arī visus datus par pacientu - viņa vārdu, uzvārdu, personas kodu.
Līdz ar to Ārstu biedrība iesaka vārdus "analizējamā informācija" nomainīt ar terminu "apkopojamā informācija", kas aizsargātu pacientu.
Apinis uzskata, ka ārstu un pacientu intereses 90% gadījumu sakrīt, bet nesakrīt tikai 10% gadījumu.
"Patiesībā patlaban ir tā, ka Latvijas Ārstu biedrība ir vienīgā, kas patiesi cīnās par pacientu tiesībām, bet tas nav pareizi. Tā tam nevajadzētu būt. Tas ir tāpēc, ka mums patlaban nav pacientu tiesību aizsardzības biroja vai biedrības, kā tas ir citās valstīs. Es ceru, ka pienāks laiks, kad Latvijā par pacientiem, tāpat kā citās valstīs, rūpēsies pacientu tiesību birojs un ministrija un par ārstiem Ārstu biedrība. Patlaban ir tā, ka par pacientiem nerūpējas neviens," uzskata Ārstu biedrības prezidents.
Ārstu biedrība pauž cerību, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ņems vērā LU, RSU Augstākās izglītības padomes, Latvijas Zinātņu padomes, Latvijas Slimnīcu biedrības un Veselības ministrijas ekspertu viedokli un ieteikumus un mainīs normu Pacientu tiesību likumā, tādējādi nodrošinot arī pacientu intereses - saņemt kvalitatīvu medicīnisko palīdzību.