"Veselības aprūpes sistēmā strādājošo ārstu vecuma amplitūda ir no 24 līdz 88 gadiem. Vidējais vecums – 0,9 gadi," liecina Sabiedrības veselības rīcībpolitikas pamatnostādnes.
Jauniem ārstiem ir entuziasms, bet trūkst tās pieredzes, kas ir vecāka gadagājuma ārstiem. "Svarīgs ir pēctecības princips – ideāli, ja jaunais ar veco var strādāt kopā, gūstot un nododot zināšanas. Arī pacients iegūst dubultā," uzskata sabiedriskās organizācijas Latvijas Jauno ārstu asociācija valdes priekšsēdētāja Maija Radziņa.
No pašreiz veselības aprūpē nodarbinātajiem ārstiem 34,7% atrodas pirmspensijas un pensijas vecumā, turpretī par 35 gadiem jaunāku speciālistu īpatsvars ir tikai 11,2%, liecina Veselības ministrijas dati. Piemēram, Madonas slimnīcā vecumā no 30 līdz 49 gadiem strādā 21 ārsts, pārējie 22 ir vecumā līdz 79 gadiem.
"Situācija tikai pasliktināsies, jo jaunos ārstus vervē ārzemnieki. Vēl arvien nav 100% skaidrības par reģionu slimnīcu turpmāko pastāvēšanu, un tas kavē arī radikālāku pasākumu veikšanu," Neatkarīgajai uzsver Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Bruno Kokars.
Kā vēl vienu iemeslu, kāpēc lauku slimnīcās ir vecāki ārsti, M. Radziņa min rezidentūras, kurās jaunie ārsti specializējas tieši Rīgas slimnīcās. "Tas notiek laikā no 18 līdz 30 gadiem, kad jaunie atrod dzīvesbiedrus un veido ģimenes. Tā arī viņi paliek Rīgā," norāda M. Radziņa.
Kristīne Čačka, Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultātes 3. kursa studente, savu nākotni labprāt saistītu ar dzimto pilsētu Madonu. "Bet laukos nav izaugsmes un tādu iespēju kā Rīgā," atzīst jauniete.