Latvijas mediķi ir gatavi pirmajai aknu transplantācijas operācijai. Tā notiks P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, visticamāk, jau šogad. Līdz šim Latvija bija vienīgā Eiropas Savienības valsts, kur aknu transplantācija nenotika.
Lai Latvijā varētu notikt pirmā aknu pārstādīšana, ir ieguldīts milzīgs darbs, Neatkarīgajai saka P. Stradiņa slimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītājs Jānis Gardovskis. Šis process neskar tikai ķirurgus un transplantologus, bet arī ģimenes ārstus, hepatologus, gastroenterologus, anesteziologus, medicīnas māsas, psihologus un, protams, pacientus. Vairāku gadu sagatavošanās process ietvēris rūpīgu un mērķtiecīgu plānošanu, apmācības, pacientu apzināšanu. Būtībā – sistēmas izveidi, jo līdz šim šādas operācijas nav notikušas un atšķirībā no citām transplantācijas operācijām aknu pārstādīšana ir viena no vissarežģītākajām un arī visdārgākajām.
Transplantologi norāda, ka visplašāk visā pasaulē transplantē nieres, taču uzreiz otrajā vietā ir aknas – 2008. gadā pasaulē notikušas 19 850 aknu pārstādīšanas. Latvijas Infektoloģijas centra ārsts Jāzeps Keišs Neatkarīgajai norāda, ka Latvijā pagaidām neviena aknu transplantācija nav notikusi, taču tas nenozīmē, ka Latvijas mediķi to nevarētu vai nevēlētos. Lai uzsāktu ko pavisam jaunu, nepieciešama uzdrīkstēšanās un saņemšanās. "Tā ir vienīgā ārstēšanas metode pacientiem ar hroniskām aknu slimībām pēdējā stadijā," skaidro J. Keišs.
Līdz šim zināms, ka vienam bērnam veikta aknas pārstādīšana ārzemēs, vienam pacientam aknas pārstādītas Krievijā, bet kādai sievietei Vācijā, kura pirms tam ieguvusi Vācijas pilsonību. P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ķirurgs Jānis Vilmanis stāsta, ka aknu transplantāciju veic Lietuvā. Igaunijā ir veikta, bet pašlaik nenotiek, viņi sūta savus pacientus uz Somiju. Saskaņā ar Latvijas Transplantācijas centra datiem pērn no Latvijas donoriem paņemtas astoņas aknas, kas aizceļojušas uz Lietuvu un Vāciju.
"Redziet, aknu sarežģīto būtību raksturo arī apstāklis, ka atšķirībā no nierēm mākslīgās aknas nav izdomātas, mūsu pacientiem nav pieejama aizvietotājterapija," stāsta J. Keišs.
J. Gardovskis aknas sauc par "vielmaiņas ķīmisko fabriku", arī norādot uz aknu komplicēto dabu. Lai veiktu šo operāciju, kas patiesībā ir trīs operācijas – aknas izņemšana donoram (cilvēkam, kuram ir iestājusies smadzeņu nāve), slimās aknas izņemšana pacientam – saņēmējam un tad jaunās aknas pārstādīšana. Lai šogad varētu veikt šo svarīgo operāciju, P. Stradiņa slimnīca ir veikusi milzīgu sagatavošanas darbu – ne tikai apmācīti medicīniskie darbinieki, bet pielāgotas operāciju zāles, apzināti pacienti, kā arī veikti nepieciešamie tehnoloģiskie uzlabojumi. Ļoti nozīmīgi ir nodrošināt pēcoperācijas procesu un aprūpi pacientam arī turpmāk, jo viņam būs atlikušo dzīvi jālieto medikamenti un jāievēro citi norādījumi.
Kas Latvijā sabeidz aknas? Pirmkārt, tas ir vīrushepatīts C, stāsta J. Keišs, otrkārt, pārmērīga alkohola lietošana. Latvijā pērn 123 pacientiem konstatēts akūts, 1271 – hronisks C hepatīts. 1222 ļaundabīgi aknu audzēji, bet 390 pacienti miruši ar aknu cirozi – viņi visi varētu pretendēt uz aknu transplantāciju.
No šā gada februāra esam apzinājuši 15 pacientu ar smagām aknu saslimšanām, un no tiem divi ir atbilstoši aknu transplantācijai, Neatkarīgajai stāsta P. Stradiņa slimnīcas gastroenteroloģe Aiga Stāka. Vienam no pacientiem ir vielmaiņas traucējumi, otram – autoimūni aknu bojājumi. Citu pacientu stāvoklis nav tik slikts, lai veiktu transplantāciju. Kopumā gadā aknu transplantācija būtu nepieciešama ap 30 cilvēkiem. Visbiežāk, uzsver A. Stāka, slimniekiem aknas ir bojātas C hepatīta dēļ, kā arī pārmērīgas alkohola lietošanas dēļ. Viens no aspektiem pacientu atlasē ir tieši pacienta spēja vai nespēja atteikties no alkohola lietošanas.
Ķirurgs J. Vilmanis norāda, ka smagi slimi pacienti bez aknu transplantācijas bieži vien neizdzīvo vairāk par trim mēnešiem. Pētījumi liecina, ka pēc aknu transplantācijas pacientu piecu gadu dzīvildze ir 80–90 procenti, un ieguvums valstij ir darbspējīgs cilvēks.
***
VIEDOKĻI
Jāzeps Keišs, profesors, aknu slimību ārsts:
– Latvijā nav veikta neviena aknu transplantācija, bet esam ļoti tuvu, lai tas notiktu. Tā ir procedūra ar lielu pievienoto vērtību. Tā ir viena no sarežģītākajām transplantācijas operācijām, sarežģītāka nekā nieru un nekā sirds pārstādīšana. Arī no finansiālā viedokļa aknu transplantācija ir visdārgākā. Taču tā ir vienīgā ārstēšanas metode cilvēkiem ar hroniskām aknu slimībām. Jāņem vērā, ka nav aknu aizvietotājterapijas, un viens no iemesliem ir tāds, ka aknas ir ļoti sarežģīts orgāns.
Jānis Gardovskis, profesors, P. Stradiņa slimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītājs:
– Aknu transplantācija ir viena no sarežģītākajām orgānu transplantācijām, tāpēc gatavošanās notiek ļoti rūpīgi. Atsevišķas valsts programmas, lai mēs varētu veikt šādu darbu, pagaidām nav. Zināmā mērā tas ir ārstu un citu speciālistu entuziasms, kā arī slimnīcas ieguldījums tehnoloģijās. Finansiālais aspekts ir bijis būtisks iemesls, kāpēc aknu transplantācijas līdz šim nav veiktas. Tomēr, ja aknu transplantācija tiek veikta, tas nozīmē, ka veselības aprūpe ir ļoti augstā līmenī.