Pēc mazuļa nāves stingrāk pievēršas vakcinācijai

Veselības ministrija (VM) uzdevusi Latvijas Infektoloģijas centram (LIC) sagatavot detalizētu informāciju par bērnu vakcinācijas aptveri un izstrādāt darbības plānu, kā ģimenes ārsti tiks informēti par vakcinācijas kalendārā iekļautajām jaunajām vakcīnām, lai ārsti bērnu vecākiem spētu sniegt izsmeļošu informāciju. Šāds Veselības ministrijas rīkojums nācis pēc tam, kad Bērnu slimnīcā miris 11 mēnešu vecs mazulis.

Lai gan vēl nav zināms precīzs bērna nāves iemesls, mediķi norāda, ka visas pazīmes liecina: bērns saslimis ar smagu tuberkulozes formu, no kā būtu bijis iespējams izvairīties, ja mazulis uzreiz pēc dzimšanas būtu vakcinēts pret tuberkulozi. Vecāki atzinuši, ka puisēns nebija vakcinēts ne pret vienu infekcijas slimību.

VM arī uzdevusi LIC sagatavot priekšlikumus, lai sadarbībā ar izglītības iestādēm un bērnu vecākiem uzlabotu skolas vecuma bērnu vakcinācijas aptveri. Veselības ministre Baiba Rozentāle norāda: "Infektoloģijas centram jāizstrādā plāns ģimenes ārstu informēšanai par jaunajām vakcīnām. Vakcinācija ir labākā profilakse pret bīstamām infekcijas slimībām un tās nozīme nav diskutējama, ja vien medicīnas autoritāšu vietā nesāksim balstīties uz margināliem viedokļiem ikvienā jautājumā."

LIC pārstāve Liene Johansone Neatkarīgajai atzina, ka pagaidām vēl nav iespējams pateikt, ko tieši LIC darīs, lai situāciju uzlabotu, jo VM vēstule tikko kā saņemta.

Latvijas iedzīvotāji vakcinējas neviendabīgi, arī pret tādām infekcijas slimībām kā difterija, kurai potes ir bez maksas. Tomēr bērnu vakcinācijas aptvere, vismaz izpētot ziņojumus par vakcināciju, ir diezgan labā līmenī. Bērnu vakcināciju uzsāk jau pirmajās stundās pēc piedzimšanas, un kopumā līdz pusaudža gadiem ar noteiktu regularitāti bērni jāvakcinē pret desmit infekcijas slimībām. Pēc vecāku izvēles bērnus var potēt arī pret citām slimībām – gripu, ērču encefalītu – lielākoties par maksu.

Šogad ir papildināts vakcinācijas kalendārs – no 2010. gada 1. janvāra tajā iekļauta vakcīna pret pneimokoka infekciju, no 2010. gada 1. septembra kalendārā būs iekļauta divpadsmit gadu veco meiteņu vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju un no 2011. gada 1. janvāra vakcīna pret rota vīrusu.

Latvijā ir diezgan demokrātiska attieksme pret vakcināciju, jo, ja vecāki iebilst, bērnus nevakcinē. Arī skolā uzņem nevakcinētus bērnus, kurpretim ASV šādiem bērniem piemēro mājapmācību.

Dati vēl par 2007. gadu (jaunākus datus LIC sola tikai nākamnedēļ) liecina: vakcinācija pret B hepatītu dzemdību nodaļās uzsākta 96 procentiem jaundzimušo, bet pilnu imunizācijas kursu pret B hepatītu (trīs devas) saņēmuši 95,7 procenti bērnu. Pret tuberkulozi vakcinēti 98,4 procenti jaundzimušo. Pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, poliomielītu un b tipa Haemophilus influenzae infekciju bērni saņem kombinēto poti. Pirmo poti saņēmuši 98 procenti bērnu, bet tikai 93 procenti – laikus vakcinēti. Pamata vakcināciju – trīs devas – saņēmuši 96,6 procenti bērnu. Arī ceturto, piekto un sesto poti pret šīm infekcijām saņēmis dažāds skaits bērnu. Vislabākie rādītāji ir vakcinācijai pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu – tā veikta 99 procentiem bērnu.