Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) plāno vērsties pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) un veselības ministres Ingrīdas Circenes(V), lūdzot nekavējoties risināt situāciju saistībā ar parādiem, kādi ir uzkrāti reģionālajām slimnīcām.
LPS priekšsēža padomniece Silvija Šimfa aģentūrai LETA pavēstīja, ka Veselības ministrijai ir vairākas prioritātes, tostarp ģimenes ārstu prakšu attīstīšana, bet ir jābūt reālistiem - ja slimnīcas savu darbu izdarījušas, proti, sniegušas neatliekamo medicīnisko palīdzību, tad tām par padarīto darbu ir jāsamaksā. Tāpēc ministrijai ir jādara viss, lai šie parādi tiktu segti.
Lai šādi parādi par neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu neveidotos, LPS rosina atcelt kvotas palīdzības sniegšanai. "Neatliekamās palīdzības sniegšanai nevar noteikt kvotas - tās ir jāsaņem visiem cilvēkiem, kam tās ir nepieciešamas, un slimnīcas šajā ziņā nekādu lieku palīdzību nesniedz," skaidroja Šimfa.
Tā esot Veselības ministrijas vaina, ja tā nepareizi plāno slimnieku skaitu, kam būtu jāsaņem neatliekamā palīdzība, līdz ar to šo problēmu nevar uzvelt uz slimnīcu pleciem, kuras nedrīkst atteikt palīdzību, jo tā ir viena no valsts pamatfunkcijām. "Slimnīcas izvērtē, kuri pacienti ir jāstacionē un kuri nē. Taču slimnīcām nav jāuzņemas atbildība par neprecīzo plānošanu," turpināja LPS pārstāve.
Tāpat LPS uzskata, ka Veselības ministrijai būtu jāpārskata observācijas gultu finansējums, jo patlaban ir izveidojusies situācija, ka šo gultu apmaksai slimnīcas ņem finansējumu, kas paredzēts citiem mērķiem un iegūts no citu pakalpojumu sniegšanas. Šos līdzekļus slimnīcas varētu izmantot ambulatoro pacientu ārstēšanai. Taču patlaban slimnīcas daļu no šiem līdzekļiem izmanto neatliekamās medicīniskās palīdzības pacientu ārstēšanai.
Vienlaikus būtu jāpārskata arī tarifi par komunālajiem pakalpojumiem. Šimfa norādīja, ka patlaban ir izveidojusies prettiesiska situācija - lai gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija nosaka cenu izmaiņas, piemēram, gāzei un elektrībai, tarifos slimnīcām šīs izmaiņas neparādās. Un arī šie maksājumi slimnīcām jāsedz pašām no saviem līdzekļiem, jo valsts nesedzot.
Šimfa informēja, ka LPS plāno tuvākajā laikā vērsties gan pie Ministru prezidenta, gan arī veselības ministres, lūdzot nekavējoties risināt problēmas saistībā ar parādiem reģionālajām slimnīcām.
Kā ziņots, Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs pieļauj, ka vairākas pašvaldību slimnīcas varētu pārtraukt sadarbības līgumus ar valsti par neatliekamās palīdzības slimnieku ārstēšanu.
"Viens no veidiem, kā to risināt, ir pārtraukt sadarbības līgumu ar valsti par neatliekamās palīdzības slimnieku ārstēšanu," viņš pieļāva. Vaicāts, cik slimnīcu būtu gatavas šādam solim, LSB vadītājs norādīja, ka ne slimnīcām ir jābūt gatavām, bet to īpašniekiem, kas ir pašvaldību vadītāji. "Ja slimnīcu īpašnieki atbalstīs šādu risinājumu, tad slimnīcas neatliekamās palīdzības durvis būs slēgtas pacientiem. Cietēji būs pacienti un darbinieki," skaidroja Kalējs.