Sāks būvgružu izvākšanu Rīgas pils daļā, kur varētu būt izcēlies ugunsgrēks

Šodien plānots sākt būvgružu izvākšanu tajā Rīgas pils daļā, kur, iespējams, sākās postošais ugunsgrēks.

Kā vakar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē teica valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane, būvnieki sāks novākt ugunsgrēkā cietušās konstrukcijas un procesā piedalīsies eksperti, kas veic ekspertīzi par ugunsgrēka izcelšanās iemesliem.

Darbos piedalīsies arī speciālisti, kas novērtēs, kuras ugunsgrēkā cietušās pils daļas ir saglabājamas un kuras pilnīgi iznīcinātas.

Kā ziņots, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ceturtdien nolēma prasīt Ministru kabinetam izveidot krīzes grupu jeb pārresoru vienību Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas procesa koordinēšanai, kā arī risināt citus saistītos jautājumus.

Tāpat valdībai tiek prasīts nodrošināt pietiekamu finansējumu pils atjaunošanas darbu segšanai. Ir ārkārtīgi daudz uzdevumu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, gan attiecībā uz pili, gan attiecībā uz muzeju vērtību saglabāšanu, norādīja komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V).

Lai Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidācija notiktu nekavējoties, deputāti vienojās lūgt Finanšu ministriju rast finansējumu tiešo Rīgas pils ugunsnelaimes seku likvidācijai.

Kā ziņots, VNĪ uzdevuši pilnsabiedrībai "SBRE" turpināt Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas darbus, vienlaikus paziņojot, ka tos neapmaksās no valsts līdzekļiem, jo tas būtu jādara būvniekiem vai apdrošinātājiem. VNĪ vērsušies pie "Baltijas apdrošināšanas nama", savukārt pilnsabiedrība "SBRE" - pie "BTA" ar atlīdzības pieteikumiem.

Ugunsgrēkā, kas plosījās naktī uz 21.jūniju, tika izpostīta Rīgas pils 3200 kvadrātmetru platībā.

"SBRE" kategoriski norobežojas no atbildības par ugunsgrēka izcelšanos. Būvnieki norāda, ka ugunsgrēks izcēlies telpās, kurās tiem neesot bijusi piekļuve, kā arī vairākas stundas pēc tam, kad objekta uzraudzība oficiāli tika nodota Militārajai policijai.

Valsts policija par ugunsgrēku sākusi kriminālprocesu.

Latvijā

Daudz tiek runāts un darīts, lai sabiedrībā izskaustu vardarbību pret sievietēm. Bet kā ir ar vardarbību pret vīriešiem? Vīrieši un pusaudži lielākoties klusē un slēpj pret viņiem vērstās vardarbības faktus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi uzskata: vardarbības upura statuss ir apkaunojošs. Turklāt tiesībsargājošajās iestādēs uz vīriešiem lūkojas kā uz otrās šķiras upuriem, sak, ko tu te gaudo, savas problēmas tev kā vīrietim jārisina pašam! Par šo situāciju saruna ar pusaudžu psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.