Šomēnes vairākkārt piedzīvotie aukstuma rekordi atspoguļosies arī martā saņemtajos apkures rēķinos, kas savukārt būs augstāki. Ja temperatūru samazina iekštelpās, tad izmaiņas viena grāda ietvaros rēķinā parādās kā piecus procentus mazāka maksa.
Ja ārā kļūst aukstāk, tad rēķinos redzamā summa par apkuri palielinās apmēram tādā pašā proporcijā: viens grāds = pieci vai seši procenti. Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs informē, ka pirmās desmit februāra dienas bija aukstas un sausas. Ar vidējo gaisa temperatūru –17,5 °C, kas ir 12,4 grādus zemāk par ilggadējo normu, tā ir bijusi trešā aukstākā februāra pirmā dekāde Latvijas temperatūras novērojumu vēsturē un visaukstākā pēdējos 56 gados. Gandrīz nedēļu, no 1. līdz 6. februārim, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 12 līdz 18, atsevišķās vietās pat 19 un 20 grādu zemāka par normu. Pat dienās, kuras varēja uzskatīt par samērā siltākām, gaisa temperatūra tik un tā bija četrus līdz septiņus grādus zem normas. Savukārt šā gada janvāris ar laika apstākļiem mūs ir lutinājis, jo vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 1,2 grādus virs ilggadējās normas. Pērnais decembris bija vēl siltāks nekā šis janvāris, ko varēja novērtēt arī janvārī saņemtajos rēķinos. Akciju sabiedrība Rīgas siltums informē, ka vismaz dabasgāzes cena nav mainījusies un tā turpmākajos mēnešos neietekmēs apkures rēķinus. Arī februārī par piegādāto siltumenerģiju būs jāmaksā 42,16 Ls/MWh (bez pievienotās vērtības nodokļa), tāpat kā janvārī. Prognozētā siltumenerģijas cena martā un aprīlī arī varētu būt tāda pati. Tomēr gada laikā dažādu faktoru dēļ maksa par apkuri galvaspilsētā palielinājusies par 19 procentiem.
Lai pārliecinātos, ka dzīvojamā ēkā siltums neizkūp gaisā, ieteicams apsekot, vai pagrabos logi ir aizstikloti vai vismaz noslēgti, aizvērt, nostiprināt un noblīvēt bēniņu lūkas un sekot, lai mājas ārdurvis tiek aizvērtas. Dzīvoklī logus un balkona durvis var noblīvēt ar siltinošu materiālu, tādējādi paaugstinot temperatūru, bet radiatorus atbrīvot no bieziem aizkariem un mēbelēm – lai siltais gaiss pēc iespējas vairāk cirkulē telpā. Var arī iegādāties siltumu atstarojošu materiālu, ko novietot aiz radiatoriem.
Speciālisti aprēķinājuši, ka, neveicot nekādus siltināšanas darbus, ēka caur bēniņu pārsegumu zaudē 8–14 procentus siltumenerģijas, caur izsalušām ārsienām – 35–50 procentus, caur logiem un durvīm – 20–30 procentus, caur pagraba pārsegumu – 8–12 procentus un caur ventilācijas lūkām – 20–25 procentus.