Lielākais ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniedzējs Latvijā – Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrība SIA Rīgas ūdens – šobrīd pielieto modernas un videi draudzīgas tehnoloģijas un nodrošina gan rīdzinieku vajadzības pēc kvalitatīva ūdens, gan starptautiskās vides aizsardzības prasības.
Uzņēmuma modernizācijā straujš izrāviens noticis pēdējos desmit gados.
Pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā SIA Rīgas ūdens nevarēja lepoties ar labiem rādītājiem – bija lieli ūdens zudumi un sadzīves notekūdeņi ieplūda Daugavā. Tāpēc jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas uzņēmums uzsāka un turpina īstenot apjomīgus attīstības projektus, piesaistot ārvalstu investīcijas. Viens no pirmajiem darbiem bija panākt kvalitatīvāku ūdens attīrīšanas līmeni un samazināt tā zudumus. Tolaik daudzos parametros SIA Rīgas ūdens saimniecība neatbilda pasaules standartiem – notekūdeņi ievērojami piesārņoja Baltijas jūru, rīdzinieki nesaņēma kvalitatīvu dzeramo ūdeni.
Lai samazinātu Baltijas jūras piesārņotību, 1992. gadā tika pieņemta Baltijas jūras vienota visaptveroša vides aizsardzības rīcības programma, kas pazīstama arī kā HELCOM programma. Šīs programmas izpildei 1993. gadā septiņas Baltijas jūras reģiona valstis, tajā skaitā Latvija, parakstīja savstarpēju vienošanos.
Arī SIA Rīgas ūdens uzsāka sadarbību ar rietumvalstu speciālistiem, konkrēti – ar radniecīgo Zviedrijas uzņēmumu Stokholmas ūdens, bet vēlāk arī ar citu valstu speciālistiem. Tāpēc varēja uzsākt attīrīšanas iekārtu pilnveidošanu bioloģiskās attīrīšanas stacijā Daugavgrīva. Tā sāka darbu pirms 20 gadiem, diemžēl ar zemu efektivitāti. Rīgas problēma šajā laikā bija ekonomiska un efektīva ūdens ieguve – tādas nebija. Gan bioloģiskās attīrīšanas stacija Daugavgrīva, gan sūkņu stacija Baltezers bija novecojušas – tām vajadzēja rekonstrukciju.
Stacija Daugavgrīva ieguva ūdeni no Daugavas HES, tolaik to spēcīgi hlorēja, lai sagatavotu derīgu lietošanai uzturā. SIA Rīgas ūdens uzsāka sadarbību ar starptautiskiem uzņēmumiem un izveidoja sistēmu, kas hlorēšanu nomainīja ar ozonēšanu. Šobrīd Pārdaugavas iedzīvotāji par hlora smaku ir aizmirsuši.
Vajadzēja arī apzināt Daugavas piesārņojuma riskus. Viens no tādiem bija Baltkrievijas pilsētas Polockas ķīmiskā rūpnīca, tika modelētas ūdens piesārņojuma iespējas arī no Latvijas pilsētām. Tagad SIA Rīgas ūdens var teikt, ka pēdējo gadu laikā nepastāv nopietnas bažas, ka ķīmisko avāriju gadījumā rīdziniekiem domāto ūdeni nevarētu attīrīt.
Stacijā Baltezers ūdens kvalitāte nebija slikta, tomēr tā bija fiziski novecojusi
un darbojās neefektīvi. 2005. gadā sūkņu stacija Baltezers tika rekonstruēta, tajā uzstādīti efektīvi sūkņi, kas spēj aizsūknēt ūdeni ar iespējami minimālām izmaksām.
Kad šī sūkņu stacija bija sakārtota, uzņēmums ķērās pie ūdens tīklu sakārtošanas. Novecojušajos lielajos cauruļvados notika avārijas, bija lieli ūdens zudumi. 90. gadu otrajā pusē pārbūvēja 600 un 800 milimetru platos cauruļvadus Brīvības ielā, virzienā uz Pārdaugavu un Ķengaragu. Pašlaik darba kārtībā ir mazo cauruļvadu sakārtošana.
SIA Rīgas ūdens kopš 2006. gada piedalās projektos, kuros iespējams iegūt Eiropas struktūrfondu līdzfinansējumu. Piemēram, 2006.–2010. gadā īstenotais vērienīgais projekts Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, 3. kārta izmaksāja 81 miljonu eiro, no kuriem 75 procentus finansēja no Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļiem. Šobrīd Rīgā 94 procentiem iedzīvotāju ir pieejama centralizēta ūdensapgāde, bet 90 procentiem – pilsētas kanalizācija. Rīgai kā Eiropas metropolei nepieciešams nodrošināt šos pakalpojumus 100 procentu apmērā, lai novērstu kaitējumu cilvēku veselībai un apkārtējai videi. Nesenais Mārupītes piesārņojums apliecināja, ka akas kā vienīgais ūdens ieguves veids atsevišķās situācijās ir nedrošas. Savukārt sausās tualetes piesārņo gruntsūdeņus. Tāpēc pēdējos septiņos astoņos gados SIA Rīgas ūdens ar ūdensvadu un kanalizāciju nodrošinājis Vecāķu, Mežaparka, Šampētera, daļu Dārziņu un Mārupes iedzīvotāju. Projekta Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, 4. kārta paredz pabeigt šo tīklu izbūvi Mārupē un Bolderājā, bet uzsākt izbūvi Katlakalnā.
Ūdens kvalitāte jau nākamā gada beigās būs uzlabota stacijā Daugavgrīva, kur pēc rekonstrukcijas un modernizācijas attīrītajā ūdenī būs ievērojami mazāks slāpekļa daudzums, vieglāk būs nodrošināt arī pieļaujamo fosfora līmeni, un ūdens atbildīs starptautiskajām prasībām. Tuvāko divu līdz triju gadu plāns ir atdzelžošanas stacijas izbūve Baltezerā, kad arī Daugavas labā krasta iedzīvotājiem varēs nodrošināt dzeramo ūdeni ar mazāku dzelzs un mangāna sastāvu.