Rīgā sieviete gūst smagas traumas, nokrītot no balkona bez grīdas
Rīgā no Matīsa ielas 47. nama neesošā balkona aprīlī nokrita jauniete, gūstot smagas traumas. Viņa atvēra gaiteņa durvis, kas veda uz balkonu, spēra soli un... krita. Ēkas pastāvīgie iedzīvotāji zināja, ka no balkona palikušas vien nožogojošās margas, bet cietusī bija atbraukusi ciemos, un acīmredzot neviens nebija brīdinājis par šo butaforiju bez grīdas.
Tieši tāds pats balkons bez grīdas ir arī stāvu zemāk. Kaut gan Rīgas būvvaldē Neatkarīgā saņēma izsmeļošu skaidrojumu, kā, kad un kāpēc balkoni jāremontē un jāatjauno tieši tādā pašā izskatā, kādā tie uzbūvēti, šajā ēkā striktās prasības nav ievērotas.
Pērn rudenī Rīgā, Lāčplēša ielā 61, kāds otrā stāva mājas iedzīvotājs arī nogāzās, bet kopā ar visu balkonu. Vīrietis pēc kritiena ārstējās slimnīcā, tāpat kā cietusī jauniete. Vai balkonu drošību Rīgā kāds kontrolē? Nu jau jāteic, ka tālajā 2002. gadā Rīgas domē atzina, ka pilsētā ir vairāk nekā 700 balkonu, kas apdraud garāmgājēju drošību. Kopš tā laika balkonu remonti vai nostiprināšana nebūt nav notikuši masveidā, tāpēc, ļoti iespējams, bīstamo balkonu ir kļuvis vēl vairāk. Tomēr Neatkarīgajai neizdevās noskaidrot, vai pastāv šāda uzskaite un cik ekspluatācijā nederīgu balkonu pašlaik pilsētā ir. Rīgas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Pētersone atbildēja, ka balkonu uzturēšanu un drošību izvērtē apsaimniekotājs un izpilddirekcijas: «Apsekot ir namu pārvalžu pienākums.» Piemēram, Austrumu izpilddirekcijas vadītājs Dmitrijs Pavlovs bija izbrīnīts par to, ka viņam vai viņa darbiniekiem vajadzētu uzskaitīt balkonus.
Savukārt domes Mājokļu un vides departamentā konstatēts, ka māju tehniskā dokumentācija ir novecojusi un tāpēc nepieciešama inventarizācija, lai atjaunotu tehniskos datus. Šādā gadījumā, iespējams, pašvaldības SIA Rīgas namu apsaimniekotājs arī noskaidrotu bīstamo balkonu skaitu, taču ne privātīpašnieku mājās. Turklāt inventarizācija maksā naudu, vairāk nekā vienu latu par kvadrātmetru (pēc aptuvenām aplēsēm).
K. Pētersone norādīja, ka balkons ir ēkas fasādes sastāvdaļa, kaut arī tas ir privatizēta dzīvokļa īpašnieka īpašums, tāpat kā pats dzīvoklis. Pat bīstamu balkonu nedrīkst nojaukt uz savu galvu, tāpat kā pārbūvēt – viss jāsaskaņo būvvaldē. Ja cilvēks dzīvo pašvaldības mājā, tad esot iespējams vienoties ar namu pārvaldi, kas balkonu remontēs, cik tas maksās. Ja kāds iecerējis to darīt saviem spēkiem, tad jāraksta iesniegums būvvaldei un jāsaņem arhitektūras un plānošanas uzdevums. Jā, esot iespējams kādu bīstamu un pavisam sačākstējušu balkonu arī nojaukt, bet tik un tā tas būs jāatjauno iepriekšējā izskatā. Turklāt, lai to izdarītu, nepieciešams iegūt vismaz 51 procentu pārējo dzīvokļu īpašnieku piekrišanu, jo māja ir kopīpašums. Vēl trakāk ir tiem, kuri dzīvo Rīgas vēsturiskajā centrā. Viņi jelkādas izmaiņas drīkst veikt, tikai saņemot arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas akceptu. Toties, kā redzams fotomateriālā, balkoni bez grīdas Matīsa ielā 47 drīkst bojāt fasādes estētiku un apdraudēt cilvēkus.
Cietušās jaunietes māsa Olga aizvadītajā nedēļā Neatkarīgajai stāstīja, ka ar privātīpašnieku tā arī nav izdevies sazināties kopš 23. aprīļa, kad notika negadījums. Durvis uz balkonu tonakt neesot bijušas noslēgtas. Uz tām bijusi pielīmēta lapiņa, bet vai daudzi cilvēki naktī lasa lapiņas? «Visādas reklāmas līmē, sludinājumus, ne jau katrs tās lasa,» sacīja Olga. No viņas teiktā izriet, ka durvis bijis iespējams atvērt ne tikai negadījuma brīdī, bet visu laiku, jo koridoru it kā vajadzējis vēdināt. Pēc nelaimes gadījuma gan durvis aizvērtas un rokturis izņemts – pēkšņi varot iztikt bez vēdināšanas. Viņas māsai visvairāk cietusi seja: lauzts žoklis, deguns, izsisti zobi. Ir vēl citas traumas. «Ja neizdosies sazināties ar privātīpašnieku, būs jāsniedz prasība tiesā,» viņa piebilda.