Rīgā uzskaitītas vairāk nekā 80 ķīmiski piesārņotas vietas un 52 potenciāli piesārņotas vietas, kas atrodas līdzās bijušām rūpnīcām vai izgāztuvju vietās.
Vairākās vietās, kur piesārņojuma daudzums un kaitējums dabai ir liels, nepieciešami sanācijas darbi. Tie atbilstoši Rīgas domes (RD) Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes aprēķiniem izmaksātu apmēram 7,7 miljonus latu, liecina departamenta sagatavotais ziņojums RD Mājokļu un videi komitejai.
Vides pārvalde skaidro, ka Rīgā ir saglabājušās intensīva vēsturiskā piesārņojuma zonas, no kurām piesārņojums nonāk gruntī, pazemes ūdeņos, virszemes ūdeņos, radot draudus florai un faunai, ietekmējot cilvēku veselību un degradējot ainavu. Rīgā kā Latvijas rūpniecisko objektu izvietojuma centrā kopš PSRS laikiem šādu piesārņotu un potenciāli piesārņotu teritoriju koncentrācija ir daudz lielāka nekā pārējā Latvijas teritorijā.
Pamatā Rīgā šīs piesārņotās teritorijas atrodas rūpnieciskajās zonās, piemēram, Rīgas brīvostas teritorijā, kur koncentrēti dažāda profila rūpnieciskie objekti. Līdz ar to arī piesārņojums nav vienveidīgs – tas satur gan naftas produktus, gan smagos metālus vai dažādas citas ķīmiskās vielas, kas teritoriju izpēti un sanācijas organizēšanu padara sarežģītāku. Neviens no piesārņojuma radītājiem pašlaik vairs neeksistē, kā arī nav tiešas to saistību pārņēmējas, līdz ar to nav iespējams šīm teritorijām piemērot "piesārņotājs maksā" principu, norāda departaments un piebilst, ka sanācijas organizēšana ir valsts un pašvaldības pārziņā.
Latvijā ir vairāk nekā 80 piesārņotu vietu, kas atrodas gan pašvaldības īpašumā, gan juridisku personu, gan fizisku personu īpašumā. Uz pašvaldības zemēm atrodas vairāk nekā 20 piesārņotu vietu.
Nozīmīgākās piesārņotās vietas atrodas tiešā virszemes ūdeņu tuvumā – Daugavas, Sarkandaugavas vai Mīlgrāvja, kas ieplūst Daugavā. Galvenās piesārņotājas vielas ir naftas produkti, lielākajā daļā šo vietu izpētes dēļ fiksēts peldošais naftas produktu slānis virs gruntsūdeņu virsmas.
Rīgā, Tvaika ielā, eļļu un smērvielu ražotnes vietā piesārņotā platība konstatēta 16 200 kvadrātmetru platībā, tās sanācijas izmaksas ir apmēram 1,5 miljoni latu. Tvaika ielā 39 Vudisona termināļa teritorijā vides piesārņojums ir 12 tūkstošu kvadrātmetru platībā, arī šīs vietas sanācija izmaksātu 1,5 miljonus latu.
Vides sakopšana tikpat izmaksātu Rīgā, Ezera ielā, "BLB Baltijas termināla" naftas bāzes teritorijā, kur vide sakopjama kopumā 6200 kvadrātmetru platībā, savukārt 1,2 miljonus latu lielas izmaksas būtu par Rīgā, Tvaika ielā 68, uzņēmuma "Starts-Rīga" teritorijas sakopšanā.
Savukārt aptuveni vienu miljonu latu izmaksātu Flotes ielā esošās Bolderājas kuģu remontu rūpnīcas un bijušās Armijas flotes naftas bāzes teritoriju sakopšana.
Atsevišķi izdalāma bijusī atkritumu izgāztuve Kleistos, bijusī Deglava ielas sadzīves atkritumu izgāztuve iepretī Saharova ielai, kā arī bijusī izgāztuve Bukaišu ielā, kur gruntsūdeņi piesārņoti ar organiskām vielām un smagajiem metāliem.
Savukārt sanācija ir procesā Rumbulas lidlauka teritorijā, Mīlgrāvja naftas bāzes teritorijā, bet pabeigta – Daugavgrīvas ielā 31, kur kādreiz bijusi lauksaimniecības mašīnu rūpnīca.
Mājokļu un vides departaments arī norāda, ka potenciāls pazemes ūdens piesārņotājs ir neapsaimniekotie un pamestie dziļurbumi, ap kuriem nav ievērotas stingrā režīma aizsargjoslas un kuru tehnisko stāvokli lielākoties var raksturot kā neapmierinošu un antisanitāru. Kopumā Rīgas pilsētā identificēti apmēram 895 dziļurbumi. RD vides speciālisti sadarbībā ar Valsts ģeoloģijas dienestu 1998.gadā apsekoja 198 hidroģeoloģiskās izpētes urbumus, ko ierīkoja, plānojot metro celtniecību Rīgā, un sagatavoja priekšlikumus urbumu turpmākajai izmantošanai vai likvidācijai. Neizmantotie pazemes urbumi aizvērti laikā no 2005. līdz 2008.gadam, taču pašlaik tikai 7% no dziļurbumiem ir aizvērti.