Saeima atļauj citu valstu mēslus dedzināt Latvijā

Tajā pašā Saeimas sēdē, kad tika lemts par ažiotāžu izsaukušajiem grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, Saeima arī steidzamības kārtā otrajā lasījumā izskatīja grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā.

Tā kā sabiedrības un vides aizstāvju uzmanība bija pievērsta dzīvnieku kaušanai, Saeima bez garām debatēm nobalsoja par šā likuma grozījumiem, kas atļauj ievest Latvijā sadedzinšanai sadzīves atkritumus no citām valstīm. Turklāt tāpat kā grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, arī šie grozījumi tika pieņemti viena uzņēmuma interesēs.

72 balso par

Vides ministrs Raimonda Vējoņa priekšlikums, kas nu ir ieguvis likuma spēku, skan šādi: "Latvijas Republikas teritorijā aizliegts ievest atkritumus apglabāšanai, ilgstošai uzglabāšanai vai sadedzināšanai, izņemot gadījumu, kad atkritumu sadedzināšana ir klasificējama kā atkritumu pārstrāde vai reģenerācija, un attiecīgo atkritumu sadedzināšanas iekārtas īpašnieks ir saņēmis normatīvajos aktos par piesārņojošām darbībām noteiktu atļauju attiecīgo atkritumu sadedzināšanai, un iekārtai ir atbilstoša jauda." Saeimas stenogramma liecina, ka par šiem grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā balsoja 72, pret – nebija, atturējās – seši.

Kontrolēs

Vides ministrijas (VM) Sabiedrības informēšanas nodaļa uzsvēra, ka šo likuma grozījumu kontekstā Latvijā atkritumus dedzināšanai nekontrolēti neievedīs. "Apgalvojums, ka gandrīz slepeni ir pieņemti grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā un tādējādi pavērts ceļš nekontrolētai atkritumu ievešanai Latvijā sadedzināšanai, turklāt tas tiekot darīts tikai viena uzņēmuma interesēs, neatbilst patiesībai. Tā ir puspatiesība," skaidroja VM. Atkritumu ievešana nevarot notikt nekontrolēti, lielos daudzumos, un to sadedzināšana nav saistīta ar dioksīnu nonākšanu gaisā. Lai kāds uzņēmums sāktu izmantot atkritumus kā kurināmo, tam ir jāsaņem atļauja Valsts vides dienestā.

Jau dedzina

Jau šobrīd Latvijā (Cemex rūpnīcā Brocēnos) īpašā veidā sagatavoti atkritumi tiek izmantoti kā kurināmais enerģijas iegūšanai ražošanas procesā, ar tiem aizstājot fosilo kurināmo, informēja VM. Tomēr Latvijā saražoto dedzināmo atkritumu daudzums pagaidām nespēj apmierināt pieprasījumu.

"Šiem likuma grozījumiem tika piešķirta steidzamība vienīgi Latvijas ekonomisko interešu dēļ – parastā likumu mainīšanas kārtība ļautu veikt šādus grozījumus tikai apmēram pēc gada, kas samazinātu konkurētspēju un sadārdzinātu pagaidām viena liela uzņēmuma, Cemex rūpnīcas Brocēnos – darbību apstākļos, kas Lietuvā un Igaunija nav ierobežojumu ievest un izmantot atkritumus kā kurināmo."

Cemex vides projektu vadītāja Santa Kļava Neatkarīgajai pastāstīja, ka alternatīvais kurināmais ir speciāli sagatavoti, mehāniski un termiski apstrādāti, šķiroti sadzīves vai rūpnieciskie atkritumi – papīrs, kartons, koks, paklāji un tekstilizstrādājumi. Tie ir brīvi no medicīniskiem, radioaktīviem un sprādzienbīstamiem atkritumiem, pesticīdiem un herbicīdiem, CO2 neitrāli, tātad izmešu ir uz pusi mazāk, salīdzinot ar fosilajiem kurināmajiem, piemēram, akmeņoglēm. Eiropā šāda kurināmā izmantošana tika uzsākta pēc aktīva zaļo un vides speciālistu spiediena, jo tas videi ir draudzīgāks par ierasto kurināmo.

Cemex šobrīd ir spiests ievest šo kurināmā veidu, jo Latvijā tas neesot pieejams pietekamā daudzumā. Cemex iepriekš ir ziņojis par gatavību sadarboties ar Latvijas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem un iegādāties ekokurināmo, kas īpaši sašķirots, apstrādāts, homogenizēts un laboratoriski pārbaudīts ir videi draudzīgāks nekā fosilais kurināmais.

Likuma grozījumi nav attiecināmi tikai uz Brocēnu uzņēmumu vien, piebilst VM. Šīs izmaiņas likumā varēs izmantot arī citi Latvijas uzņēmumi.