Šogad Rīgas Zooloģisko dārzu apmeklē mazāk interesentu nekā iepriekšējos divos gados.
Rekordlielu apmeklētāju skaitu Rīgas Zooloģiskais dārzs piedzīvoja 2007. gadā, kad zoodārzā jaunuzceltajā mītnē gandrīz pēc 30 gadu pārtraukuma atgriezās žirafes.
Pirms diviem gadiem Rīgas Zooloģisko dārzu apmeklēja 365 000 cilvēku, savukārt 2008.gadā, kad dārzam pievienojās vēl viena žirafe un cilvēku interese par jaunajiem dzīvniekiem vēl aizvien bija liela, zoodārzu apmeklēja 342 000 interesentu. Prognozējams, ka šogad apmeklētāju skaits samazināsies līdz 250 000.
Visvairāk apmeklētāju Rīgas Zooloģiskais piedzīvo jūlijā un augustā, kad ir ne tikai labs laiks, bet arī vairumam cilvēku ir atvaļinājumi. Savukārt rudenī un ziemā zoodārzs katru gadu piedzīvo apmeklētāju kritumu. Šovasar jūlijā un augustā salīdzinājumā ar pagājušo gadu apmeklētāju bija par 10% mazāk un katru mēnesi zoodārzu apmeklēja ap 50 000 apmeklētāju.
"Situācija valstī atsaucas arī uz Zooloģisko dārzu. Cilvēku maksātspēja ir mazāka, un viņi pārdomā, vai nākt vai nenākt uz dārzu. Principā mums ir jābūt apmierinātiem, jo pie mums nāk un mēs neesam aizmirsti, bet, protams, mums gribētos vairāk apmeklētāju, tādēļ darīsim visu, lai tas tā būtu," uzsvēra Zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētājs Rolands Greiziņš.
Apmeklētāju samazināšanos Greiziņš skaidro ne tikai ar cilvēku maksātspējas samazināšanos, bet arī ar to, ka zoodārzs nespēj piedāvāt apmeklētājiem jaunus dzīvniekus un jauns ekspozīcijas.
"Mums ir apkopojums par Eiropas zooloģiskajiem dārziem, kā piesaistīt apmeklētājus un palielināt viņu skaitu. To var izdarīt nevis ar biļešu cenu samazināšanu, bet ar jaunu dzīvnieku rādīšanu un jaunu ekspozīciju izveidošanu un būvēšanu. Ir pierādījies, ka jauni dzīvnieki vai jauna ekspozīcija var noturēt cilvēkos interesi vismaz divus gadus. Piemēram, mums žirafu māja tika uzbūvēta 2007.gadā, kad interese no apmeklētāju puses bija ļoti liela. Tagad ir pagājuši jau divi gadi un vajadzētu jau kaut ko citu rādīt, bet investīciju nav, un mēs neko nevaram darīt. Mums gar degunu ir aizgājusi, es domāju, ka uz ilgu laiku, ziloņu māja, jo programmas, kur bija paredzētas Eiropas Savienības naudas, ir likvidētas. Protams, ka 9 miljoni latu ziloņu mājai bija iespaidīgi, bet, ja tā labi padomā, tad Eiropas zooloģiskajos dārzos tādus objektus būvē gandrīz divas reizes dārgāk," sacīja Rīga Zooloģiskā dārza vadītājs.
Pēc Greiziņa teiktā, sarūkot apmeklētāju skaitam, sarūk arī ieņēmumi un šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu zoodārza ieņēmumi varētu samazināties par aptuveni 400 000 latu.
"Mēs jau gada sākumā paredzējām kritumu, kad visu saplānojām, lai mēs varētu izdzīvot, lai nebūtu parādos, jo neviens jau to naudiņu neiedos šajā laikā. Es uzskatu, ka mēs saimnieciski esam diezgan pareizi strādājuši. Patlaban ir doma, ka šo gadu zooloģiskais dārzs varētu pabeigt "pa nullēm". Šajā gadā arī mēs esam savilkuši jostas, jo ir samazinātas algas un veikti dažādi citi pasākumi, piemēram, domāts par elektrības un ūdens taupīšanu," sacīja Greiziņš.
Pagājušajā gadā Rīgas Zooloģiskais dārzs nopelnīja 1,2 miljonus latu, kas ir vislielākā nopelnītā summa, kopš Greiziņš strādā zoodārzā. Nopelnītā nauda tika ieguldīta dažādos projektos, piemēram, līdzekļi tika ieguldīti kazu kalna izveidošanā un Ungārijas stepju govs ekspozīcijas atjaunošanā. Šogad zoodārzam vairs nebūs savu līdzekļu, ko ieguldīt.
"Būs problēmas ar veterināro ambulanci un karantīnas zonu, kas ir katastrofālā stāvoklī, kur bija paredzēts ieguldīt Eiropas naudu un saņemt līdzfinansējumu no Rīgas domes. Tāpat bija plānots attīstīt žirafu māju un pastaigu laukumu ar ekspozīciju "Āfrikas savanna", kas, pēc manām domām, varētu piesaistīt apmeklētājus, jo tuvāko kaimiņvalstu zooloģiskajos dārzos tādu nav. Projektēšanai tagad mums vajadzētu aptuveni 140 000 latu, bet būve izmaksātu kādus pāris miljonus latu. Mums pašiem iestrādes ir, un mēs strādātu, bet, kad mēs tiksim pie investīcijām, to neviens nezina," apgalvoja Rīgas Zooloģiskā dārza vadītājs.
Vislielāko cilvēku interesi piesaista ziloņi, pēc tam seko žirafes, cilvēkveidīgie pērtiķi un plēsēji - lauvas un tīģeri.