Ģenerālprokuratūra nesāks kriminālprocesu saistībā ar līdzfinansējuma zaudēšanu PSKUS ēkas projektā

Ģenerālprokuratūra, noslēdzot pārbaudi, nolēmusi nesākt kriminālprocesu saistībā ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējuma zaudēšanu VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas" (PSKUS) ēkas projektā.

Ģenerālprokuratūrā ir pabeigta pārbaude saistībā ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma zaudēšanu projektā "Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas attīstība", aģentūra LETA uzzināja prokuratūrā.

Pārbaudes gaitā tika vērtēts, kādi ir bijuši šķēršļi ES fondu līdzfinansējuma apguvei, vai tie savlaicīgi tikuši apzināti, kāda ir bijusi projektā iesaistīto amatpersonu rīcība, lai netiktu apdraudēts projekta īstenošanas termiņš un novērsti vai mazināti iespējamie zaudējumi.

Pārbaudē secināts, ka noteicošie faktori, kas kavējuši projekta īstenošanu, ir bijuši gan ārēji apstākļi - Covid19 pandēmija un karš Ukrainā, kā arī būvnieka SIA "Velve" kapacitātes - pamatā cilvēkresursu - trūkums.

Konstatēts, ka slimnīcas valde ir izmantojusi būvniecības līgumā paredzētās pasūtītāja tiesības, proti, būvniekam doti norādījumi, regulāri pieprasīta papildu informācija, izdots saistošs rīkojums, piemēroti līgumsodi.

Tāpat tikusi apsvērta līguma vienpusēja izbeigšana, taču saskatīti riski. Prokuratūras ieskatā, izvērtējot iespējamos riskus, līguma vienpusēja izbeigšana 2023.gada vidū, kad tika identificēts Eiropas Savienības līdzfinansējuma neapgūšanas risks, slimnīcai radītu vēl lielākus zaudējumus. Līdz ar to nav pamata valdes rīcību, vienpusēji neizbeidzot līgumu ar būvnieku jau 2023.gada vidū, vērtēt kā bezdarbību.

Pārbaudes gaitā iegūtā informācija liecina, ka valde nav kavējusies informēt gan Veselības ministriju, gan Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta norisi, tajā konstatētajām problēmām un riskiem veiksmīgai projekta īstenošanai. Konstatētajām problēmām ir meklēti risinājumi.

Vērtējot valdes rīcību projekta īstenošanas gaitā, cita starpā secināts, ka tā ir bijusi prasīga attiecībā uz būvnieka izteiktajiem apgalvojumiem par dažādu ārēju apstākļu ietekmi uz līguma izpildes termiņu, kā arī piesardzīga attiecībā uz būvnieka izvirzītajām prasībām jautājumā par sadārdzinājumu, līguma termiņa pagarinājumu.

Tāpat atzīstams, ka komunikācija starp valdi un būvnieku atsevišķu strīdīgu jautājumu risināšanā ir bijusi ilgstoša un ne vienmēr vērsta uz iespējami ātrāka risinājuma meklēšanu.

Valdes izvēlētā stratēģija, kā arī tas, ka kādā jautājumā projekta īstenošanā iesaistīto amatpersonu rīcībā varētu tikt saskatītas kādas nepilnības, kļūdas, nevar būt pamats šādu rīcību vērtēt kā nolaidību. Novērtējot projekta īstenošanā iesaistīto amatpersonu rīcību kopumā, nav pamata uzskatīt, ka būtu sasniegts tāds slieksnis, kas ļautu saskatīt kriminālsodāmas nolaidības pazīmes. Kriminālsodāma nolaidība nenozīmē atbildību par jebkuru kļūdu, bet gan atbildību par būtiskām kļūdām, taču šādas kļūdas pārbaudē netika konstatētas, informēja prokuratūrā.

Ievērojot minēto, prokuratūra nekonstatēja pamatu jautājuma lemšanai par kriminālprocesa sākšanu, kā arī nesaskata tādus apstākļus, kas būtu pamats Prokuratūras likumā paredzēto prokurora reaģēšanas līdzekļu piemērošanai.

Kā vēstīts, būvniekam atzīstot nespēju pildīt savas līgumsaistības, līgums ar SIA "Velve" tika lauzts 13.februārī.

Pērnā gada rudenī bažās par risku zaudēt Eiropas Savienības finansējumu no amatiem tika atsaukta slimnīcas padome un ievēlēta jauna pagaidu padome, kuras galvenie uzdevumi ir veikt ārēju būvniecības auditu un nodrošināt mediācijas pakalpojumu sniedzēja piesaiste minētā projekta sekmīgai realizācijai.

Novembrī "Velve" pabeidza slimnīcas A2 ēkas fasādes darbus, līdz ar to jaunbūvei ir aizvērta fasāde, lai pasargātu to no laika apstākļu nelabvēlīgas ietekmes. Tomēr mēneša beigās slimnīcas jaunā A2 ēkas pagrabstāvā nepareizas būvdarbu secības dēļ tika atklāts pelējums. Pelējuma sporu klātbūtne ir ļoti nopietns apdraudējums nākotnes slimnīcai un tās pacientu drošībai, jo projekts paredz, ka pagrabstāva zonā tiek izvietoti jaunizveidotais operāciju bloks un Neatliekamās medicīnas centrs, kas nozīmē, ka pelējuma sporu klātbūtne nav pieļaujama nekādā gadījumā.

Pēc būvuzņēmēja pagrabstāva telpu tīrīšanas darbu pabeigšanas pagrabstāvā, PSKUS piesaistīja starp pusēm saskaņotus neatkarīgos ekspertus gan no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), gan "Bior" laboratorijas, kas veiks papildus pārbaudes, lai noteiktu, vai minētajā zonā darbus var droši turpināt un pelējums pilnībā likvidēts.

"Velve" vēlāk paziņoja, ka pelējuma skartās daļas ir demontētas, bet termiņu kavējumus esot ietekmējušas nepilnības un kļūdas slimnīcas būvprojektā. Tā apliecināja gatavību un spēju pabeigt būvniecību, taču tas aizņemtu 15 līdz 17 mēnešus. Tomēr slimnīca paziņoja, ka lauzīs līgumu ar būvnieku, bet "Velve" sola lēmumu apstrīdēt.

21.februārī pēc trīs stundu garām sarunām slimnīca pārņēmusi no "Velves" nepabeigto korpusu.

Līgums starp PSKUS un "Velvi" tika noslēgts 2020.gada 27.augustā, un tajā paredzētais darbu izpildes termiņš bija 30 mēnešu - jauno slimnīcas korpusu būvniekam vajadzēja pabeigt 2023.gada pavasarī. Līguma laikā pēc "Velves" ierosinājuma tā nosacījumi tika mainīti kopumā piecas reizes, bet darbu izpildes termiņi pagarināti trīs reizes, par 16 miljoniem eiro palielinot arī līgumcenu. Rezultātā šo gadu laikā izbūvēti vien nepilni 60% paredzētā būvapjoma, no kuriem daļa nav nodoti pasūtītājam, kopumā neapgūstot 26 miljonus Eiropas Savienības finansējuma.