Bijušais Rīgas galvenais arhitekts Dripe, iespējams, neizdabāja investoriem

© f64

Jānis Dripe kopš vakardienas vairs nav Rīgas galvenā arhitekta biroja vadītājs, jo uz pieciem gadiem noslēgtais līgums ar viņu nav pagarināts. Par to, ka viņa dienas šajā amatā skaitītas, Rīgas domes kuluāros baumoja jau vairākas nedēļas.

Neoficiāla informācija liecina, ka J. Dripem varētu būt kaitējusi pretošanās augstceltņu būvei pie Salu tilta, jo tad nāktos mainīt pilsētas attīstības plānu, kas šajā vietā paredz apmēram 20 stāvu zemākas ēkas.

Neatkarīgās rīcībā ir informācija, ka J. Dripes vietu, iespējams, varētu ieņemt kāds gandrīz publiski mazpazīstams, toties pašvaldībai pietuvināts arhitekts, apmēram tikpat nemanāms, kāds ir pērn decembrī ieceltais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (PAD) vadītāja vietas izpildītājs Uldis Jansons. Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) vakar radiointervijā gan izteicās, ka J. Dripes vadīto biroju (četru cilvēku sastāvā) birokrātijas samazināšanas nolūkā varētu likvidēt, bet tā funkcijas uzticēt PAD. Mēra preses sekretāre Anna Kononova Neatkarīgajai sacīja, ka līgums ar J. Dripi nav pagarināts, jo paredzēts uz šo amatu rīkot konkursu. Tiesa, neesot zināms, kad konkursu izsludinās.

J. Dripe Neatkarīgajai vakar situāciju komentēja skopi: "Rūpīgi izvērtēšu, kāds būs konkursa nolikums."

Pilsēta galveno arhitektu meklēja jau kopš 2001. gada. Tolaik PAD direktors Vilnis Štrams sacīja: "Galvenajam arhitektam Rīgas pilsētā ir jābūt ģēnijam. Nevis arhitektūras jomā, bet viņam jābūt kā kaut kādam Rembo. Viņam ir jābūt labam finansistam, labam politiķim, labam arhitektam, viņam jāzina mūsdienu informācijas sistēmas, valodas, viss pārējais. Lai piedod mani amata brāļi arhitekti, es neredzu nevienu, kas šodien varētu ieņemt šo amatu. Es redzu varbūt vienu kungu, bet tas ir viņa paša jautājums, vai viņš izvēlēsies startēt vai ne." Viņš – J. Dripe – izvēlējās pieņemt šo amatu 2006. gada februārī. Pieredze vēstnieka amatā un tur iegūtie kontakti un kompetence ļāva J. Dripem reprezentēt Rīgu un iegūt respektu arī starptautiskā mērogā.

" Ja nav pamatojuma, tad bezkaunīgāku un aplamāku Ušakova lēmumu nevaru iedomāties," saka žurnālists Jānis Domburs, kurš vairākus gadus piedalījies galvenā arhitekta biroja kolēģijā. "Tur esmu gana labi redzējis, ka Dripes vadībā bija iespējama atklāta un lietderīga saruna par to, kurp ejam. Ar to mazo biroja budžetiņu tika virzīti pilsētai nozīmīgu vietu plānošanas projekti. Vienmēr jau var atrast jautājumus, par ko strīdēties. Bet, lai cik es kritiski skatītos, atrodu milzum daudz labā."

Atbalstu J. Dripem un aicinājumu arī turpmāk uzticēt viņam šo pienākumu izteikuši profesionāļi – Latvijas Nacionālās arhitektūras padomes vadītājs Andris Kronbergs un Latvijas Arhitektu savienība. Viņi uzsver, ka J. Dripem līdzvērtīga kandidāta pašlaik nav.

***

DOSJĒ

Jānis Dripe (1953), arhitekts un diplomāts:

pēc arhitektūras studiju beigšanas Rīgas Tehniskajā universitātē 1977. gadā līdz 90. gadu sākumam galvenokārt darbojies pilsētbūvniecībā, veidojis sabiedrisko un individuālo dzīvojamo ēku projektus;

bijis Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes pasniedzējs (1990–1996), Latvijas Arhitektu savienības viceprezidents (1982–1992) un tās vadītājs (1993–1996);

no 1993. līdz 1995. gadam – kultūras ministrs;

deviņus gadus strādājis diplomātiskajā dienestā kā Latvijas vēstnieks Lielbritānijā un Ziemeļīrijā, Zviedrijā;

2001. gadā iecelts par Valsts protokola vadītāju;

kopš 2006. gada – Rīgas galvenā arhitekta biroja vadītājs.

***

VIEDOKĻI

Jānis DOMBURS, žurnālists:

– Par to, ka galvenā arhitekta biroja funkcijas var nodot Pilsētas attīstības departamentam – tas ir vai nu stulbums, vai demagoģija, sametot vienā katlā puslīdz neatkarīgu stratēģisku struktūru nieka četru cilvēku sastāvā un tieši pakļautus ikdienas darba ierēdņus. Jāapzinās, ka valsts mērogā arhitektūras politikas nav. Tāpēc galvaspilsētas arhitektūra nav tikai pašvaldības funkcija, tā ir nacionāla funkcija.

Olafs PULKS, Rīgas domes deputāts:

– Mēs nezinājām, ka Dripem nepagarinās līgumu. Vismaz Pilsētas attīstības komitejā šāds jautājums bija jāizskata! Tagad Rīgas būvvaldes vadītājs, pēc profesijas arhitekts, ilgstoši slimo, bet Pilsētas attīstības departamentā par vadītāju iecēla nezināmu cilvēku. Ko ieliks Dripes vietā?

Latvijā

Trešdien, 16. oktobrī, Valsts robežsardzes amatpersonas novērsušas 36 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Latvijas – Baltkrievijas valsts robežu, kopumā šogad no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 4856 cilvēki, informē Valsts robežsardzē.

Svarīgākais