Četru Rīgas pašvaldības uzņēmumu apvienošanu varētu īstenot nākamā gada laikā, šodien preses konferencē informēja Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.
Iecerēts, ka Rīgas dome par SIA "Rīgas nami", SIA "Rīgas pilsētbūvnieks", SIA "Rīgas Centrāltirgus" un SIA "Rīgas serviss" apvienošanu vienā uzņēmumā varētu lemt nākamnedēļ 15.decembrī.
Plānots, ka reorganizācijas process varētu noslēgties 2022.gada oktobrī.
Apvienotā uzņēmuma pārvaldīšanai, visticamāk, tiks izveidota padome, kurā darbosies trīs locekļi, un trīs amatpersonas strādās arī uzņēmuma valdē.
Lange uzsvēra, ka lielākās pārmaiņas sagaidāmas vidējā līmenī, nodrošinot efektīvāku pārvaldību.
"Pašvaldības un mans kā kapitālsabiedrību turētāja mērķis ir efektīva pašvaldības nekustamo īpašumu apsaimniekošana, un tā sevī ietver gan darbu pie labākas korporatīvās pārvaldības, kompetenču stiprināšanas, efektīvākas resursu izmantošanas, gan ārpakalpojuma piesaistes," skaidroja Lange.
Viņš norādīja, ka šīs izmaiņas iniciētas ar vīziju, ka apvienošana dos ieguldījumu Rīgai un rīdziniekiem jau tuvākajā laikā - palielinot pilsētas ienākumus, samazinot apsaimniekošanas izdevumus un nosakot skaidrus spēles noteikumus biznesam un investīcijām.
Apvienošana stiprinās korporatīvo pārvaldību, ļaus izvedot efektīvāku administrāciju, ļaus īstenot vienotu nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas sistēmu un veicinās ārpakalpojumu sniegšanu, cer pašvaldība.
Lēmums par reorganizāciju pieņemts, pamatojoties arī uz to, ka Valsts kontrole ir norādījusi, ka pašvaldībā nepastāv vienota nekustamo īpašumu pārvaldības kārtība. Arī Konkurences padome ir vērsusi uzmanību uz nepieciešamību pilnveidot nekustamo īpašumu pārvaldības modeli un veicināt ārpakalpojumu piesaisti.
Kā preses konferencē norādīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), ideja par uzņēmumu apvienošanu neesot jauna. To viņš esot saņēmis no Rīgas pilsētas pagaidu administrācijas. Viņa pieredze uzņēmējdarbībā un nostrādātais aptuveni gads Rīgas domē liekot uzskatīt, ka šis ir pareizais ceļš, kas pašvaldībai jāiet.
Savukārt vicemērs Edvards Smiltēns (NA/LRA) uzsvēra, ka, apvienojot šos uzņēmumus, netiks zaudēta neviena no funkcijām, kuras pašlaik īsteno minētās kompānijas.
Viņš uzsvēra, ka pašvaldība un rīdzinieki no šīs centralizācijas iegūs lielākus ienākumus pilsētai, mazākus apsaimniekošanas izdevumus, kā arī skaidrus spēles noteikumus biznesam un investīcijām.
Smiltēns skaidroja, ka līdz nākamā gada jūlijam tiks pārskatīti minēto uzņēmumu pārziņā esošie nekustamo īpašumu portfeļi. Viņa ieskatā, tie esot jāsadala trīs kategorijās.
Pamatporfelī iekļaujami īpašumi, kas nepieciešami pašvaldības funkciju nodrošināšanai, aktīvu portfelī tiktu iekļauti visi tie īpašumi, no kuriem var gūt reālu labumu, tos iznomājot, bet atsavināmajā portfelī būtu īpašumi, kas nav nepieciešami pašvaldības funkciju veikšanai un kuri pašvaldībai nes zaudējumus, uzskata Smiltēns.
Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvaldē, lai veiktu būtiskus uzlabojumus Rīgas pašvaldības nekustamo īpašumu pārvaldībā, Smiltēna vadītā darba grupa izstrādājusi vadlīnijas visaptverošai pilsētas īpašumu pārvaldības reformai.
Rīgas pašvaldībai pieder lielākais nekustamo īpašumu portfelis valstī. Tajā ir teju 25 000 dažādu nekustamo īpašumu, kuru kopējā kadastrālā vērtība pārsniedz 1,5 miljardus eiro. Iepriekšējā pārvaldības modelī pašvaldības ieskatā bija virkne nepilnību - sadrumstalota pārvaldība, kā arī vienotas stratēģijas un standartu trūkums nav ļāvis efektīvi un caurspīdīgi izmantot pašvaldības īpašumus.
Izstrādātās vadlīnijas paredz vairākas būtiskas izmaiņas turpmākajā īpašumu pārvaldībā. Tiks veikta īpašumu apsaimniekotāju un pārvaldītāju optimizācija un izstrādāti vienoti nekustamo īpašumu attīstības un apsaimniekošanas standarti, ievērojot starptautiskos standartus.
Lai padarītu īpašumu pārvaldību efektīvu, paredzēta īpašumu apsekošana, vienota datu uzkrāšana, analītika un informācijas publiska pieejamība. Vadlīnijas paredz izstrādāt vienotu īstermiņa un ilgtermiņa stratēģiju ar nomērāmiem rezultātiem, iekļaujot arī nozaru nekustamo īpašumu stratēģijas.
"Rīgai un rīdziniekiem pieder lielas vērtības. Diemžēl nākas konstatēt, ka esošais to pārvaldības modelis nav ļāvis pilnība izmantot šo lielo potenciālu. Tāpēc sākam ieviest reformu, kuras mērķis ir vairot pilsētas ienākumus, samazināt izdevumus gan iedzīvotājiem, gan pašvaldības struktūrām un likvidēt pelēkās zonas, izveidojot skaidrus noteikumus biznesam un investīcijām," uzsvēra Smiltēns.
Kā ziņots, priekšlikumu par uzņēmumu apvienošanu izstrādāja SIA "ZAB PricewaterhouseCoopers Legal" sadarbībā ar SIA "PricewaterhouseCoopers" finanšu konsultantiem. Tas pašvaldībai izmaksāja 9500 eiro.
Piedāvājumā norādīts, ka uzņēmumu apvienošana notiktu ar mērķi virzīties uz nekustamo īpašumu pārvaldības centralizāciju un esošo kapitālsabiedrību darbības efektivitātes paaugstināšanu, kā arī korporatīvās pārvaldības un administratīvās kapacitātes stiprināšanu.
Plānots, ka reorganizācijas rezultātā tiks iegūta efektīvāka un vairāk pieredzējusi vadības komanda, pieļauts mazāk kļūdu un nepilnību vadībā. Tāpat iecerēts panākt efektīvāku cilvēku, iekārtu un platību un citu resursu izmantošanu, kā arī sagaidāms privātajam sektoram nodoto funkciju un apjoma pieaugums.
Rīgas domei tiek piedāvātas dažādas uzņēmumu stratēģijas, norādot, ka pilnīga apvienošana ir laikietilpīga un kapitālsabiedrības jāpievieno pakāpeniski.
Kā viens no ieguvumiem uzņēmumu apvienošanā tiek minēts augstāka līmeņa vadītāju piesaistīšana. Pašlaik vadības atalgojums neļaujot piesaistīt augsta līmeņa speciālistus, kas spētu nodrošināt stratēģisku redzējumu visu pašvaldības īpašumu attīstībai.
Tāpat tiek norādīts, ka katrai kapitālsabiedrībai ir savi uzdevumi un to sasniegšanas stratēģija, taču uzdevumi un to sasniegšanas mehānismi dublējas un tiek realizēti bez savstarpējas koordinācijas.
Piemēram, trim uzņēmumiem ir savas apkopēju un sētnieku štata vietas, bet ceturtais šim nolūkam izmanto ārpakalpojumus. Diviem uzņēmumiem ir ievērojami neizmantoto īpašumu apjomi, taču katrs plāno un attīsta šos īpašumus neatkarīgi, nevērtējot kopīgas izmantošanas iespējas.
Priekšlikumā norādīts, ka apvienošanas rezultātā pirmajā posmā tiks ietaupīti cilvēkresursi līdz piecām štata vietām, bet otrajā un trešajā posmā - līdz 28 štata vietām.
Savukārt izmaksu ietaupījumi pirmajā posmā paredzēti 108 000 eiro, bet otrajā un trešajā posmā - 604 800 eiro.
Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Rīgas namu" pamatkapitāls ir vairāk nekā 110 miljoni eiro. Uzņēmums pērn strādājis ar 3,6 miljonu eiro apgrozījumu un vairāk nekā 300 000 eiro zaudējumiem.
"Rīgas pilsētbūvnieka" pamatkapitāls ir vairāk nekā 42 miljoni eiro, un tas pērn strādājis ar 13,3 miljonu eiro apgrozījumu un 188 497 eiro peļņu.
"Rīgas centrāltirgus" pamatkapitāls ir 15,2 miljoni eiro. Uzņēmums pērn strādāja ar 6,4 miljonu eiro apgrozījumu un 254 339 eiro zaudējumiem.
Savukārt SIA "Rīgas serviss" pamatkapitāls ir 58 928 eiro, un tas pērn strādāja ar 4,6 miljonu eiro apgrozījumu un 62 167 eiro peļņu.