Okupācijas muzeja pārbūvē 1300 kļūdas; uz katriem diviem kvadrātmetriem - viena

Pusotru mēnesi pēc pārbūvētā Latvijas Okupācijas muzeja nodošanas ekspluatācijā ekspozīciju telpas joprojām ir neapdzīvojamas. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” eksperti būvnieku darbā atraduši 1300 kļūmes. Kamēr celtnieki strādā, lai tās novērstu, projekta pretinieki atzīst, ka vienu kļūdu izlabot nav iespējams. Tas ir pats pārbūves projekts, kurš Strēlnieku laukumu padarījis par “dīvainu zooloģisko dārzu”, vēsta lsm.lv.

Lai gan pēc arhitekta Gunāra Birkerta ieceres atjaunotais Latvijas Okupācijas muzejs svinīgi tika nodots ekspluatācijā 13. augustā, muzeja darbinieki joprojām jaunajās telpās nevar strādāt. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ekspertu komanda teju ar lupu ir pārbaudījusi “Skonto būves” celtnieku darbu, atrodot 1300 kļūdas jeb kaut ko labojamu katros divos kvadrātmetros.

Mēs kā pasūtītājs esam ļoti prasīgi. Ir identificēts pietiekami liels kosmētisko nepilnību daudzums, arī daži defekti. Mēs būvniekam esam pieprasījuši, lai šie defekti un kosmētiskās nepilnības tiktu pabeigtas, lai ēkas lietotājs ir apmierināts ar ēkas kvalitāti un varētu to lietot pilnā apmērā,”

.

LTV raidījumā "Kultūršoks" skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevics.

SIA “Skonto būve” uzskata, ka 1300 nepilnības nav nekas ārkārtējs. Uzņēmuma pārstāvis Juris Pētersons uzsver, ka tās ir sīkas kļūdiņas, no kurām lielākā daļa jau ir novērsta: “Visas būvkonstrukcijas ir izbūvētas, nekas nedraud ne nokrist, ne sabrukt. Visas inženiersistēmas - apkure, ventilācija, ūdens, kanalizācija, kondicionēšana utt., nemaz nerunājot par visām ugunsdrošības sistēmām, viss strādā. Diemžēl būvniecībā tā nereti notiek, kad objekts ir nodots - kaut kāda sīka piekrāsošana, sīki defektiņi, kaut kas ir ieskrambāts vai ir kāds krāsu pleķītis uz stikla vai rāmja, tas viss ir jānotīra.

Viens no pārbūves brāķiem ir nepareizi iebūvētas invalīdu lifta izejas durvis. Tās traucē izvietot muzeja ekspozīciju pirmajā stāvā, bet otrajā stāvā - apmeklētājam ratiņkrēslā izeja no lifta iespējama tikai atpakaļgaitā. Tāpat problēma ir ar jau ieklātajām grīdām izstāžu zālē un koridorā. Tās jānomaina. Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība atzīst, ka šādos apstākļos, kad celtniekiem jāturpina darbs, muzeja speciālisti nevar strādāt: “Mēs nevaram nākt iekšā tad, ja norit vēl paralēli kaut kādi darbi. Un es domāju, ka ir tikai loģiski, ka darbi tiek pabeigti, nav putekļu, ēka tiek iztīrīta un tad muzejs sāk savu darbu.” VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevics cer, ka būvnieki pildīs savu solījumu un līdz oktobra beigām visas ekspertu uzskaitītās nepilnības būs novērstas:

a būvniecības kļūmes un paviršības ir labojamas, tad sarežģītāk ir ar pašu projektu, kuru augsti novērtēti pašmāju arhitekti jau no laika gala atzina par milzīgu kļūdu. Vērtējot gala iznākumu, publiskajā vidē izskanējis maz slavinājumu. Pirms septiņiem gadiem arhitekte Zaiga Gaile solīja cīnīties līdz pēdējam, lai “Nākotnes nama” piebūve pie Okupācijas muzeja nebūtu: “Projekts ir drausmīgs.” Toreiz viņa kopā ar 19 kolēģiem vērsās pret Birkerta piebūves projektu, kuru aktīvi atbalstīja iepriekšējais muzeja direktors Gunārs Nāgels un ārzemju latvieši, kas bija gatavi ieguldīt pārbūvē. Projekta atbalstītāju rindās iestājās pat toreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis. Tagad telefonsarunā ar LTV raidījumu “Kultūršoks” Zaiga Gaile atzina, ka savas domas par projektu nav mainījusi, lai gan tā izpildījumu vēl neesot redzējusi, tāpēc neesot gatava to komentēt.