Saeimas vēlēšanām ir nacionāls mērogs, tāpēc nav nepieciešams kaut ko solīt atsevišķi Rīgai. Tomēr – no otras puses – kāpēc gan lai rīdzinieki balsotu par cilvēkiem, kuriem Latvijas lielākās pilsētas problēmas nerūp nemaz?
Te nu Rīgas vēlēšanu apgabalā izdevīgākā pozīcijā nokļūst tās partijas, kuras pašlaik pārstāvētas Rīgas domē un kuru deputāti ieņem ietekmīgus amatus.
Domnieki vinnē
Uz šā viļņa cenšas sērfot un noturēties apvienības Par Labu Latviju! pirmais numurs Rīgas vēlēšanu apgabalā Ainārs Šlesers, pašreizējais vicemērs. Aicināts noskaidrot, vai Šlesers pēc ievēlēšanas Saeimā risinās arī galvaspilsētas problēmas, vicemēra runasvīrs Ģirts Dripe solīja cieti – iesāktais tiks turpināts. Tas būtu: Rīgas brīvostas attīstība, tūrisms – šajā nozarē valstij ar naudu jāpalīdz Rīgas domei –, Ziemeļu transporta koridora un lidostas Rīga jaunā termināļa būvniecība, izstāžu kompleksa celtniecība, sadarbība ar lidsabiedrību airBaltic. Tas viss došot arī jaunas darba vietas, ko A. Šlesers ir solījis.
Konkrētāks piedāvājums ir pašreizējam Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājam Sergejam Dolgopolovam – politisko partiju apvienības Saskaņas centrs (SC) kandidātam Saeimas vēlēšanās. Viņš uzsver, ka īpašā Rīgas problēma ir likuma par valsts galvaspilsētu trūkums. Pārējie sasāpējušie jautājumi, piemēram, nodokļu politika un pašvaldību funkciju sadalījums starp valsti un pašvaldībām, skar arī citas pašvaldības. Galvaspilsētai speciāls likums nepieciešams, lai būtu iespējams godprātīgāk sadalīt līdzekļus infrastruktūras uzturēšanai. Šeit koncentrēta visa valsts pārvalde, reģistrēts lielākais automašīnu skaits, bet no valsts budžeta nepiešķir tikpat kā neko.
Spriežot pēc līdzšinējās pieredzes, Rīgas domes un valdības (ne)sadarbošanās īpaši sāpīgi jūtama, meklējot iespējas galvaspilsētai saņemt Eiropas finansējumu lieliem projektiem. Valdības uzdevums ir bāzt sprunguļus Rīgas domes riteņa spieķos – tik vienkārši var rezumēt šīs attiecības.
Lokālptriotiskumu neatzīst
Nacionālās apvienības VL!–TB/LNNK deputāta kandidāts, arī pirmais numurs Rīgas sarakstā Dzintars Rasnačs divreiz piekodina neaizmirst uzrakstīt, ka viņš kā rīdzinieks paaudžu paaudzēs nācis no vefiešu un poligrāfiķu dinastijas. Tikai pēc tam runā par partijai svarīgāko Rīgas kontekstā. Norādot, ka valsts galvaspilsētas lietas jāskatās kopīgā valstiskā kontekstā, viņš par būtiskāko ideoloģisko uzdevumu nosauc latviešu valodas aizsardzību. Citas jomas neesot lokālpatriotiska lieta, tomēr Rasnačs spēj konkrēti minēt vismaz vienu lokālu solījumu, proti, samazināt Rīgas iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, bet palielināt šīs iemaksas uz Pierīgas pašvaldību rēķina. "Vajag taisnīgāku risinājumu, iemaksas pašlaik Rīgas īpatsvaram ir nedaudz par lielu," pamato pašreizējais Saeimas deputāts.
Pret Rīgas lokālpatriotisma izcelšanu ir arī politiskā spēka Vienotība pirmais numurs šajā pilsētā Ģirts Valdis Kristovskis, kas norāda: "Man konkrēti ir prioritātes, kas saistītas ar Rīgu." Viņš uzskata, ka ir jāattīsta ražošana ar augstu pievienoto vērtību. No Kristovska teiktā saprotams, ka ar to domāta mērķtiecīgi strukturēta izglītība un zinātniskais potenciāls. Vairāk vai mazāk konkrēti izskan solījums piešķirt valsts finansējumu kultūrai un mākslai, lai varētu atbalstīt Rīgu kā Baltijas jūras metropoli kopējos Baltijas jūras valstu attīstības projektos.
Jāmaina domāšana un attieksme
Ar atšķirīgu nostāju nāk klajā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Kampaņas vadītājs Viesturs Silenieks uzskata, ka ierindas vēlētājs nedomā valstiski, viņu uztrauc jautājums – kāds man no tā labums? Tāpēc stāstīt viņam par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali ir nelietderīgi. Ja nu kaut ko solīt rīdziniekiem, tad administratīvā sloga mazināšanu un dažādu prasību vienkāršošanu uzņēmējiem. Atbalstāma būtu arī ēku siltināšana, jo "zaļie nebremzē ekonomiku, kā saka Šlesers", piebilst V. Silenieks. Piemēram, pa sabiedriskā transporta joslām jāatļauj braukt arī velosipēdistiem. Jāpiebilst, ka par to gan arī lemj Rīgas dome, nevis Saeima. Toties Saeimā varētu pārskatīt būvnoteikumus, kas ļauj stulbi uzbūvēt veloceliņus, atbild V. Silenieks. Viņš uzskaita vēl vairākas ieceres, kuru īstenošana labumu dotu ilgtermiņā. Piemēram, brīvdienās slēgt lielveikalus, bet attīstīt mazos veikaliņus, dažādot transporta veidus, nevis būvēt platākas ielas. "Tā ir attieksmes un domāšanas maiņa, ilgtermiņa domāšana, bet Latvijā vēlētājs nedomā divus soļus uz priekšu," rezumē zaļo pārstāvis.