Ārkārtējā situācijā drīkst citādi

 
PAZIŅOJUMS. Valsts prezidenta Egila Levita paziņojuma Nr. 8 jēga ir apkopot tos pamatprincipus, kas jau ir iekļauti valsts likumos, tajā skaitā valsts pamatlikumā Satversmē, kā arī apliecināt, ka piecas Latvijas augstākās amatpersonas ir vienisprātis par to, kā valsts darbojas ārkārtējos apstākļos ©F64 Photo Agency

Rīgas domes pagaidu administrācija 27. martā veica izmaiņas pašvaldības saistošajos noteikumos, kas paredz uz ārkārtējās situācijas laiku atcelt atlaides sabiedriskajā transportā vairākām pasažieru grupām. Grozījumi, kas tikuši parakstīti tikai 30. martā, vēl vakar no rīta nebija publicēti Latvijas Vēstnesī, kas ir nepieciešams, lai tie stātos spēkā. Normālos apstākļos. Taču atlaides vairs nebija spēkā kopš 27. marta, kad dokuments vēl nebija parakstīts.

Rīgas pašvaldībā atsaucas uz Valsts prezidenta paziņojumu Nr. 8

Valsts konstitucionālo orgānu darbības pamatprincipi ārkārtējā situācijā un īpaši akcentē tā 5. punktu. Tajā teikts: «Valsts konstitucionālo orgānu kompetences un procedūras ir īstenojamas tā, lai ārkārtējas situācijas apstākļos to funkcijas tiktu veiktas un uzdevumi pildīti pēc iespējas efektīvāk. Absolūtas nepieciešamības gadījumā tas var prasīt modifikācijas un atkāpes no parastās lietu kārtības.»

Tiesībzinātnieks, konstitucionālo tiesību eksperts un Valsts prezidenta Egila Levita padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps izskaidro, ka minētā paziņojuma 1. līdz 4. punkts attiecas uz visām institūcijām, tajā skaitā pašvaldībām, bet 5. līdz 8. punkts nav ieviests nejauši - tas attiecas tikai uz Saeimu, Valsts prezidentu, Ministru kabinetu, Valsts kontroli un Satversmes tiesu.

Tomēr, ja pašvaldībai ir steidzami jāizdara grozījumi savos normatīvajos aktos, tā var attiecināt uz konkrēto situāciju jau minētā paziņojuma 4. punktu, kurā teikts: «Ja nepieciešams, tad valsts konstitucionālo orgānu, institūciju, iestāžu un amatpersonu darbības formas ir piemērojamas apstākļiem, ko nosaka ārkārtējā situācija. Tas ietver arī attālināta darba režīmu, cilvēku tiešo savstarpējo kontaktu ierobežošanu, izvērstu darbību elektroniskajā vidē un citus pasākumus, kas iespēju robežās nodrošina to funkciju veikšanu un uzdevumu pildīšanu», kā arī 3. punktu, proti, juridiskais formālisms un resorisms kavē Satversmes mērķu īstenošanu, ārkārtējā situācijā jo īpaši, tāpēc ārkārtējos apstākļos tie ir samazināmi līdz minimumam.

Tāpēc Rīgas pagaidu administrācija ir tiesīga atcelt atlaides pilsētas sabiedriskajā transportā, neievērojot visas normālā ikdienā nepieciešamās formalitātes. Jurists gan norāda, ka jāvērtē, kāds normatīvais akts šādā veidā tiek pasludināts par spēkā esošu. Būtiski - lai šī informācija būtu darīta zināma sabiedrībai nekavējoši. J. Pleps atsaucas uz Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumu, kas paredz, ka ārkārtējos gadījumos Valsts prezidents vai attiecīgi Saeimas priekšsēdētājs ir tiesīgs izsludināt likumu, nolasot to sabiedriskajā elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī vai, ja tas nav pieejams, tad pēc izsludinātāja izvēles citā elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī. Šādā veidā izsludinātu likumu nekavējoties publicē oficiālajā izdevumā, norādot, kādā veidā un kad likums izsludināts. To varētu attiecināt arī uz situāciju pašvaldību līmenī - vispirms jauno kārtību ieviest un par to informēt sabiedrību, un pēc tam saistošos noteikumus saskaņot nozares ministrijā un publicēt Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis. J. Pleps atzīst, ka šis, iespējams, ir pirmais gadījums, kad pašvaldība šādi rīkojas ārkārtējos apstākļos, tāpēc jo interesantāks būs juristiem - izvērtēšanai.