Dailes teātra skvēriņa apbūves jautājums atkal tiek aktualizēts, jo pašlaik iespējams iesniegt rakstiskus priekšlikumus grozījumu izstrādei Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem.
Šo iespēju nav kavējusies izmantot SIA Šarlotes centrs, kas lūgusi izvērtēt un precizēt teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas maiņu. Citiem vārdiem sakot, firma vēlas apbūvēt teātra priekšā esošo skvēru.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā apliecināja, ka šī teritorija ir iekļauta Rīgas vēsturiskajā centrā un priekšlikumus konkrētā zemes gabala atļautā izmantošanas veida maiņai iespējams iesniegt līdz 9. augustam. Šarlotes centrs jau pirms vairākiem gadiem ierosināja šajā vietā būvēt atpūtas, veselības, biroju, tirdzniecības un izstāžu kompleksu, kā arī apakšzemes stāvvietu, tomēr būvniecība nav sākusies, jo vieta Dailes teātra tiešā tuvumā tikusi atzīta par neapbūvējamu. Ja tiks mainīts teritorijas zonējums, ēku priekšā teātrim drīkstēs celt. "To lems komisija," saka Pilsētas attīstības departamentā.
Ainavu arhitekte Gundega Lināre ir sašutusi: "Tagad visus zaļos pleķīšus likvidē! Skvērs pie Dailes teātra ir jāsaglabā, jo Brīvības iela jau ir bez kokiem. Tur, skvērā, varētu notikt brīvdabas izrādes." Dailes teātra ēkas projekta autore ir slavenā latviešu arhitekte, par modernisma romantiķi dēvētā Marta Staņa. Šī viņas 1977. gadā būvētā ēka tiek uzskatīta par funkcionālisma arhitektūras paraugu, kur katra telpa kalpo vajadzīgajai funkcijai. Līdz šim savam laikam drosmīgi veidotā teātra nama fasāde nav tikusi aizsegta ar kādu citu būvi, taču ir bijušas dažādu projektu vizuālizācijas, kurās teātra nams ir daļēji aizsegts ar stiklotu celtni.
Līdz šim iedzīvotāji par iespējām iesniegt priekšlikumus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izmaiņām esot interesējušies lielākoties pa telefonu, tomēr Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā gaida rakstiskus ierosinājumus. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā ar grozījumiem paredzēts precizēt atsevišķu zemesgabalu vai lielāku teritoriju atļauto izmantošanu un apbūves veidošanas pamatnosacījumus, tajā skaitā maksimālo apbūves stāvu skaitu.
***
Sabiedriskā apspriešana
Ar grozījumu materiāliem elektroniski var iepazīties mājaslapās www.rdpad.lv/rvc sadaļā Sabiedriskās un publiskās apspriešanas.
Priekšlikumus var iesniegt arī elektroniski portālā www.riga.lv, sadaļā epakalpojumi.
Pašlaik ir saņemti ļoti dažādi priekšlikumi, kopumā 89: piemēram, būvēt apakšzemes stāvvietu apstādījumu zonā Mednieku ielā 9; zemes gabalu Balasta dambja un K. Valdemāra ielas krustojumā pa labi no Vanšu tilta paredzēt kā jahtu un kuģu piestātni, kā arī atļaut tur mazstāvu apbūvi; SIA Vērpete Plus izpētījusi 40 vietas Daugavā, Daugavas līcī, ostas un kanālu teritorijās un ierosina priekšlikumus akvatoriju
attīstībai; SIA Biznesa centrs Zaķusala ierosina palielināt atļauto stāvu skaitu no 3 līdz 25 plānotajā konferenču centra izbūves vietā; plānotajām ēkām pie
Kīleveina grāvja stāvu skaitu paaugstināt no 6 līdz 7; mainīt neapbūvējama pagalma statusu Miera ielā 31; paredzēt iespēju aizstāt dzelzceļa uzbērumu ar estakādi starp
Daugavu un Lāčplēša ielu; paredzēt iespēju turpināt dzelzceļu no Pētersalas ielas stacijas pazemē līdz Centrālajai stacijai; atjaunot gājēju tiltu, kas savieno Ķīpsalu ar Ūdens ielu; lūdz mainīt plānoto (atļauto) izmantošanu vairākiem zemes gabaliem Ķīpsalā, Ogļu ielā.
Grozījumu apspriešana varētu notikt nākamā gada sākumā.