"Koncertzāle vaig?": Eiropas nauda spiež steigties

© Publicitātes foto

Tiek cerēts, ka Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta turpināšanai jau šovasar valdība varētu dot zaļo gaismu, vēl jo vairāk tāpēc, ka rezervētais finansējums – vairāk nekā 23 miljoni eiro – no Eiropas struktūrfondiem ir jāizlieto konkrētā termiņā – līdz 2022. gada decembrim. Tik vērienīga projekta īstenošanai laika tikpat kā nav.

Diskusijas par koncertzāli kļūst arvien aktīvākas, jo beidzot ir jāpieņem lēmums - vai Latvijai vajag Nacionālo akustisko koncertzāli, kurā vietā un par kādiem līdzekļiem to būvēt un kādai šai koncertzālei jābūt. Vajadzēt un gribēt ir divas dažādas lietas. Kur nu vēl izdarīt. Diskusijas par koncertzāles atrašanos kādā no deviņām iespējamām vietām Rīgā notiek līdz 16. maijam, tajās piedalās arhitekti, pilsētplānotāji, kultūras nozares amatpersonas un citi eksperti. Konceptuālo ziņojumu par visām potenciālajām Nacionālās koncertzāles atrašanās vietām Rīgas centrā, arī par koncertzāles finansējuma avotiem ārpus valsts budžeta Kultūras ministrija 23. maijā paredzējusi iesniegt Ministru kabinetā. Galavārds piederēs valdībai - būvēt, nebūvēt, kur un kā.

Aprīlī Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis rīkoja vienu no koncertzālei veltītām diskusijām, kurā strikta nostāja bija Rīgas domei un Kultūras ministrijai - koncertzālei jāatrodas uz AB dambja, projekts jau ir, tā autors ir arhitekts Andis Sīlis. Saskaņā ar Kultūras ministrijas pārstāvju teikto, AB dambi par piemērotāko koncertzāles būvēšanai atzinusi arī Latvijas Ainavu arhitektu asociācija un Latvijas Arhitektu savienība. Jāatgādina, ka Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējumu 23 192 193 eiro apmērā no Rīgas pilsētas revitalizācijai paredzētajiem līdzekļiem valdība ir novirzījusi koncertzāles projektam un arī koncertzāles projekts uz dambja paredz tā stiprināšanu - tātad revitalizāciju.

Pašreiz tiek piedāvāti deviņi iespējamie koncertzāles atrašanās varianti: AB dambis, Kongresu nams, Eksporta iela, Andrejostas iela, Raņķa dambis, Matrožu iela, Mūkupurvu iela, Torņakalns un Zaķusala.

Iepriekš Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone skaidroja, ka katrai no teritorijām ir būtiski apgrūtinājumi. Piemēram, Eksporta ielā vajadzētu pārbūvēt brauktuvi, mainīt inženiertīklus. Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs uzreiz iebilda, ka pilsētas plānos nav paredzēts finansējums ielas pārbūvei un inženierkomunikāciju pārbūvei vai ievilkšanai. Savukārt citās teritorijās sākotnēji būtu nepieciešams sakārtot zemes īpašuma tiesības, jo tās pieder privātpersonām vai arī tiek iznomātas.

Savukārt Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis aicina rīkoties racionāli - atsaucoties uz Kultūras ministrijas amatpersonu teikto, ka pat tad, ja valdība šovasar apstiprinās koncertzāles būvniecību uz AB dambja, paies vismaz 12 gadi līdz koncertzāles atklāšanai, kas nozīmē, ka pirmais koncerts jaunajā koncertzālē notiks ne agrāk par 2031. gadu. Viņš atzina, ka, to dzirdot, kārtējās diskusijas dalībnieki izjutuši šoku. G. Princis uzskata, ka mūsdienās būvēt 12 gadus nav saprātīgs piedāvājums. Turklāt diskusijās par Nacionālo koncertzāli ir aizvadīti jau 15 gadi. Viņš norāda, ka steidzami jāmeklē citi risinājumi, tostarp alternatīva koncertzāles novietne, lai projektu varētu īstenot saprātīgā termiņā.

Latvijā

Pedagogi no visas Latvijas iezīmē vairākas būtiskas problēmas, kas saistītas ar mācību līdzekļu pieejamību un kvalitāti. Neraugoties uz centieniem nodrošināt pilnvērtīgu izglītības procesu, vairums pedagogu saskaras ar to, ka pieejamie resursi neatbilst ne mūsdienu vajadzībām, ne skolēnu attīstības prasībām, secināts izdevniecības “Skolas Vārds” īstenotajā pedagogu aptaujā.