Saeimas deputāti turpina virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā pieņemtos grozījumus Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā. Grozījumi paredz noteikt, ka Rīgas vēsturiskajā centrā zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns.
Jūnija sākumā grozījumi izskatīti un atbalstīti Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kas tos sagatavoja izskatīšanai otrajā lasījumā. Lai grozījumi kļūtu leģitīmi, atliek pārkāpt asti - izskatīt tos trešajā lasījumā un virzīt iekļaušanai Saeimas sēdes darba kārtībā.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka kokiem ir būtiska nozīme pilsētvidē, jo īpaši pilsētas klimata uzlabošanā.
Rīgas domes rīkotajās publiskajās apspriešanās Rīgas iedzīvotāji ir izteikuši bažas par koku skaita strauju samazinājumu pilsētas centrā.
Saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes mājaslapā pieejamo informāciju, no 2010. gada līdz 2016. gadam Rīgas centrā ir izcirsti vairāk nekā 500 koku, bet koku stādīšanas aktīvisti nosaukuši citu skaitli - astoņu gadu laikā koku skaits Latvijas galvaspilsētā esot samazinājies par 2500. Grozījumos paredzēts: ja Rīgas vēsturiskā centra vai tā aizsardzības zonā iet bojā vai tiek patvaļīgi nocirsts koks, kas veido zaļumu un zaļo zonu sistēmu, zemes īpašniekam ir pienākums tā vietā iestādīt jaunu līdzvērtīgu vai vērtīgāku koku.
Rīgā ir izvērtusies gluži vai kauja par kokiem. Aktīvisti un entuziasti stāda dažādus kokus un puķes vietās, kur savulaik ir bijis koks, bet pašlaik nav stādījumu. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ir sacījis, ka koku un krūmu stādīšana notiek pēc plāna, centralizēti, ievērojot ne tikai laika grafiku, kad konkrētā vietā ir jāatjauno stādījumi, bet arī dabas kalendāru. Grozījumu ierosinātāji raksta: «Arvien biežāk Rīgas vēsturiskajā centrā ir novērojams, ka Rīgas domes Satiksmes departaments noasfaltē nokaltušo koku dobes tā vietā, lai parūpētos par jaunu koku iestādīšanu. Ņemot vērā daudzu Rīgas vēsturiskajā centrā dzīvojošo rīdzinieku sūdzības par straujo koku skaita samazinājumu Rīgas vēsturiskajā centrā un Rīgas domes amatpersonu vienaldzību šajā jautājumā, ir sagatavots likumprojekts, kas Rīgas vēsturiskajā centrā vai tā aizsardzības zonā esošas zemes īpašniekam noteiktu par pienākumu iestādīt jaunu līdzvērtīgu vai vērtīgāku koku gadījumā, ja Rīgas vēsturiskā centra vai tā aizsardzības zonā iet bojā vai tiek patvaļīgi nocirsts koks, kas veido zaļumu un zaļo zonu sistēmu.»
Likumprojektu bija paredzēts papildināt ar jaunu normu, kura paredz, ka gadījumā, kad Rīgas vēsturiskā centra vai tā aizsardzības zonā kāda kultūrvēsturiski unikāla, ļoti vērtīga vai vērtīga ēka ir bojāta tā, ka nav iespējama tās renovācija un restaurācija un ir zudusi attiecīgās ēkas kultūrvēsturiskā vērtība, tās vietā pieļaujama tikai tāda paša apjoma un būvmateriāla ēkas būvniecība, saglabājot esošās autentiskās kultūrvēsturiskās vērtības. Šāds likuma papildinājums būtu bijis nepieciešams pirms desmit gadiem un vēl iepriekš, jo tad muižiņas un jaunai apbūvei nevēlamas ēkas svila ar apbrīnojamu regularitāti: tiklīdz tā sāka traucēt biznesa interesēm, tā izcēlās ugunsgrēks.
Uz to Saeimas deputātiem norādīja arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis. Proti, jau ir spēkā likuma norma, kas paredz tieši to, ko piedāvāja iekļaut Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā. Tāpēc šo priekšlikumu neatbalstīja.
***
RĪGAS VĒSTURISKAIS CENTRS
• Rīgas vēsturiskais centrs aizņem 1,4% no Rīgas platības (ir 438,3 ha liels), tajā atrodas apmēram 4000 ēku.
• Rīgas vēsturiskā centra robežas: Hanzas iela, E. Melngaiļa iela, K. Valdemāra iela, Palīdzības iela,
A. Briāna iela, Tallinas iela, A. Čaka iela, Matīsa iela, Avotu iela, Lāčplēša iela, E. Birznieka-Upīša iela, Elizabetes iela, Satekles iela, Marijas iela, Gogoļa iela, Turgeņeva iela, Krasta iela, 11. novembra krastmala, Muitas iela, Citadeles iela, pilsētas kanāla zaļā josla un Eksporta ielai piegulošā teritorija Andrejostas austrumu pusē.