Ar vairākiem piemiņas pasākumiem Rīgā atzīmēs Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu

Pieminot Komunistiskā genocīda upurus, 14. jūnijā Rīgā notiks vairāki pasākumi - piemiņas brīdis pie Brīvības pieminekļa, Šķirotavas un Torņakalna stacijās, koncerti, kā arī gājiens no Latvijas Okupācijas muzeja ēkas Rātslaukumā līdz Brīvības piemineklim.

14. jūnijā plkst. 10.00 pie Šķirotavas stacijas notiks piemiņas pasākums, vēlāk, plkst. 15.00 šāds pasākums būs arī pie Torņakalna stacijas. Jau tradicionāli notiks gājiens no Okupācijas muzeja un piemiņas brīdis pie Brīvības pieminekļa, kur plkst. 13.00 būs svinīgā Goda sardzes maiņa un ziedu nolikšanas ceremonija.

1941.gada 14.jūnija deportācijās Latvija zaudēja vairāk nekā 15 425 iedzīvotājus

Komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltīts koncerts "Aizvestajiem" ar Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" un solistu piedalīšanos notiks Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Rīgas Latviešu biedrības namā klausītāji gaidīti koncertā "Dievs, Tava zeme deg!". Tajā muzicēs ērģelnieks Roberts Hansons, pianists Ventis Zilberts, solisti Mihails Čuļpajevs, Andris Gailis un kamerkoris "Fortius".

Orķestris "Rīga" Komunistiskā genocīda upuru piemiņai sniegs koncertu "Zeme un zvaigznes", kas notiks Rīgas Sv. Jāņa baznīcā. Savukārt Rīgas Sv. Pētera baznīcā šajā dienā skanēs koncerts "Andrē Kamprā Messe de Requiem". Tajā piedalīsies Rīgas Senās Mūzikas centra baroka orķestris "Collegium Musicum Riga", baroka koris "Collegium Choro Musici Riga".

Pēc Latvijas Valsts arhīva datiem, 1941.gada 14.jūnija deportācijās Latvija zaudēja vairāk nekā 15 425 iedzīvotājus, viņu vidū latviešus, ebrejus, krievus, poļus, no kuriem 3751 bija bērns vecumā līdz 16 gadiem.

Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs.

No Torņakalna stacijas 1941.gada 14.jūnijā uz Sibīriju izveda tūkstošiem Rīgas un tuvējās apkārtnes ģimeņu. Aptuveni 9300 lopu vagonos iesprostotu cilvēku šajā dienā no Torņakalna stacijas tika izsūtīti garā un mokpilnā ceļā uz Sibīriju, no kuras tikai retajam pēc gariem bada, sala, slimību un smaga darba gadiem palaimējās atgriezties mājās. Stacijā netālu no sliežu ceļiem atrodas piemiņas akmens un vagons, kas kalpo kā uzskatāms liecinieks vienai no visdrūmākajām dienām Latvijas vēsturē.