Ēka Rīgā, Brīvības ielā 55: Tuvumā neiet – apdraud dzīvību!
Ēku Rīgā, Brīvības ielā 55, kur atrodas Ekonomikas ministrija, Rīgas dome novērtējusi kā B kategorijas graustu. Tas nozīmē – cilvēkus apdraudoša būve. Balkons atstutēts, no fasādes krīt apmetums. Bīstamākās fasādes daļas noklātas ar aizsargsietu, tajā uzkrājas apmetuma gabali. To redzot, gājējiem jāuzmanās – gar ministrijas ēku staigāt ir bīstami. Ir zināms, cik līdzekļu ministrija gatavojas izlietot ēkas remontam, bet pašlaik netop skaidrs, kad sāksies fasādes atjaunošana vai vismaz pielabošana.
Par īpašuma nesakārtošanu Rīgas pašvaldības Vidi degradējošo būvju komisija ir noteikusi paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi - trīs procentus. Ēka no 2010. gada pieder Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, īpašumu pārvalda VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Rīgas domes Īpašuma departaments jau pagājušā gada vasarā ar vēstuli vērsās VNĪ un Finanšu ministrijā. Un nav jau tā, ka arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens pērn nebūtu runājis par vajadzību remontēt ministrijas ēkas fasādi, no kuras atdalās apmetuma gabali un apdraud garāmgājējus. Pagājušā gada rudenī tika nosaukta aptuvenā summa, kas nepieciešama fasādes nostiprināšanai - 900 000 eiro. Tagad tā sarukusi līdz 149 000 eiro, ne dārgāk. VNĪ tolaik informēja, ka fasādes sakārtošanai nepieciešamos līdzekļus iekļaus 2018.-2019. gada budžetā.
Publicitātes foto
Vidi degradējošo būvju komisijas sēdē pagājušajā nedēļā atkal tika nosaukts šis nekonkrētais termiņš, lai gan Ekonomikas ministrija 2017. gadā izsludināja iepirkuma konkursu ēkas remontdarbiem Brīvības ielā 55 Rīgā, piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija 11. decembris. Uz komisijas vadītāja Oļega Burova vairākas reizes atkārtoto jautājumu, vai ēka ir droša, nama pārvaldniece Natālija Jaunzeme arī atbildēja vienu un to pašu - ka šo informāciju precizēs. Lai noslēptu ēkas bīstamo stāvokli, ir iecerēts to apjozt ar dekoratīvu stiprinājumu, bet šo ieceri komisijā uzreiz noraidīja - pirmkārt, tas nepadarīs fasādi drošāku, otrkārt, kā aiz nožogojuma jutīsies cilvēki, kuri šajā ēkā strādā. Pārvaldniece arī nevarēja atbildēt uz jautājumu, vai šogad būs nauda fasādes sakārtošanai.
Burovs ierosināja, lai telpu nomnieks - šajā gadījumā Ekonomikas ministrija - ierosina valdītājam jeb VNĪ mainīt nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas proporcijas. Tā kā valdītājs nav savlaicīgi ēku sakārtojis, tad starpību starp pamatnodokli un paaugstināto nodokli samaksā VNĪ. «Nav loģiski, ka paaugstinātu nodokli maksā nomnieks, nevis valdītāji un naudu fasādes remontam meklē Ekonomikas ministrija, nevis VNĪ no saviem līdzekļiem,» viņš piebilda.
Komisijas loceklis Leonards Dubkevičs uzsvēra, ka aizsargtīkli nereti ir pat bīstamāki nekā tad, ja to nav. Jo tīklos sakrājas nokritušais apmetums un fasādes detaļas, līdz sasniedz kritisko masu un krītot norauj apmetumu vai balkonu, kā noticis Alberta ielā.
Līdzīga bīstama situācija ir ar vairākām privāto augstskolu ēkām - Alberta ielā 13, kur aizsargtīklā sakrituši apmetuma gabali, Strēlnieku ielā 4A, kur nesaremontētā fasāde gājējus tieši neapdraud, taču ir estētiski nepievilcīga un vietām ilgstoši apvilkta ar aizsargsietu. Atsevišķi fasādes elementi jāsakārto arī ēkām Meža ielā 3 un Sētas ielā 3.