Ekonomiskā situācija padarījusi rīdziniekus nabadzīgākus, bet no pilsētas budžeta prasījusi ievērojamus līdzekļus sociālajai palīdzībai, liecina pašvaldības Labklājības departamenta atskaite.
Vispieprasītākie bijuši garantētais minimālais ienākuma (GMI) pabalsts, dzīvokļa pabalsts un pabalsts veselības aprūpes nodrošināšanai. Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas vadītājs Leonīds Kurdjumovs (SC) informē, ka pašlaik nav vērojama tendence samazināties pabalstu saņēmēju skaitam.
Situācija, kādā atrodas Rīgas iedzīvotāji, pasliktinās. Sociālajiem pabalstiem 2009. gadā tika izlietoti par 11 procentiem vairāk līdzekļu nekā 2008. gadā, neskaitot ikgadējo Ziemassvētku pabalstu un pabalstu pārtikas iegādei. Visvairāk līdzekļu izlietots dzīvokļa pabalstam – 44 procenti, GMI pabalstam – 18 procenti un pabalstam veselības aprūpei – 16 procenti. GMI pabalsta izmaksai vajadzēja vairāk līdzekļu, jo palielinājās gan tā saņēmēju skaits, gan vidējais pabalsta apmērs un saņemšanas ilgums. Kopš 2009. gada oktobra GMI līmenis pilngadīgām personām ir 40 latu mēnesī, bērniem – 45 lati un vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem – 90 latu.
Pērn gandrīz puse no visiem testēto pabalstu (tos piešķir, izvērtējot personas ienākumus un materiālo stāvokli) saņēmējiem atbilda trūcīgas personas vai ģimenes statusam, bet 2008. gadā tādu bija tikai 27 procenti iedzīvotāju. Savukārt GMI pabalsta saņēmēju skaits, salīdzinot ar 2008. gadu, pieauga par 64 procentiem, bet tā izmaksai tika izlietots par 143 procentiem vairāk naudas nekā iepriekš. Turklāt ģimenēs, kurās ir tikai darba spējīgi cilvēki, šis kāpums bija ārkārtīgi straujš – 156 procenti 2009. gadā. Tas saistīts gan ar bezdarbu, gan ar izmaiņām normatīvajos aktos. Ievērojami palielinājies dzīvokļa pabalstu saņēmēju skaits – ģimenēs ar bērniem tas pieaudzis par 46 procentiem, bet darbspējīgu cilvēku, respektīvi, bezdarbnieku ģimenēs – par 128 procentiem
L. Kurdjumovs pieļauj, ka pabalstu prasītāju būs vairāk, jo tagad uz tiem ļauts pretendēt arī cilvēkiem ar kredītsaistībām. "Nevaram pašlaik precizēt, cik tādu cilvēku būs," piebilst domnieks. Jau aprīlī bijis vērojams lielāks klientu skaits sociālajās nodaļās, kur ieradušies vairāk nekā 3000 cilvēku. Tā kā uz pabalstu drīkst pretendēt arī cilvēki, kuriem beidzies bezdarbnieka pabalsts, uz viņu rēķina sociālās palīdzības klientu kļūs vairāk. Šogad starp klientiem, kuri, piemēram, martā pirmo reizi vērsās Rīgas Sociālajā dienestā, 54 procenti bija darbspējīgi cilvēki, kas vairs nesaņem valsts maksāto bezdarbnieku pabalstu.
L. Kurdjumovs norāda, ka šogad ziedojumus norēķiniem par patērēto siltumenerģiju un elektroenerģiju atvēlēja uzņēmumi Latvenergo un Rīgas siltums, savukārt veselības aprūpei finansējums iegūts no Eiropas fondiem. "Ja nākamgad šo ziedojumu vairs nebūs, tad mums sociālajā palīdzībā jāiekļauj arī šie maksājumi. Nevaram nākamgad pateikt nē," saka L. Kurdjumovs. 2010. gadā budžeta programma Palīdzība Rīgas pilsētas iedzīvotājiem paredz izlietot 17,32 miljonus latu.