Dzīvokļu apsaimniekošana nav nekāda "sviestmaize"

Īres tirgus pēdējā laikā piedzīvojis ne vienu vien satricinājumu. Iedzīvotāji sūdzas par nesamērīgajām cenām, apsaimniekotāju patvaļu, nepieciešamiem remontiem. Likumdevēju gaiteņos ieķēries jaunais īres likums, kas vēl nav ieraudzījis dienasgaismu, bet jau raisa diskusijas. Aizvien skaudrāk jūtams īres dzīvokļu trūkums, un tā nav tikai Rīgas problēma. SIA Rīgas pilsētbūvnieks ir faktiski vienīgais pašvaldībai piederošo dzīvojamo māju apsaimniekošanas un mājokļu programmas attīstīšanas uzņēmums. Neatkarīgajai atbild Rīgas pilsētbūvnieka sabiedrisko attiecību speciālists Ivo Kiršblats.

- Likumprojekts par dzīvojamo telpu īri šobrīd ir uzmanības centrā. Vai Rīgas pilsētbūvniekam, kura pārziņā ir ievērojams skaits īres dzīvokļu, jaunais likums dos iespēju strādāt efektīvāk?

- Par jebkuru jaunu likumu objektīvi varēsim spriest, kad tas būs stājies spēkā, tāpēc pagaidām atturēšos no komentāriem. Esam skatījušies, pētījuši, sūtījām Ekonomikas ministrijai savus ieteikumus, pat lūdzām iekļaut mūsu speciālistus likuma izstrādes grupā, taču pagaidām neredzam vēlmi ar mums sadarboties.

Tāpat kā privātajiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri strādā īres tirgū, arī mūsu uzņēmumam ir daudz parādnieku, kuru izlikšana no dzīvokļiem ir ļoti apgrūtinoša un ilgstoša. Tiesvedības ilgst gadiem. Parādi tūkstošos, tiekam līdz tiesai, vainīgie neierodas, advokāti iesniedz ārsta zīmes un citus attaisnojošus dokumentus, tipiska rīcība ir atmaksāt nelielu daļu no parāda summas un stāstīt, ka turpmāk maksāsim. Tikko tiesas zāles durvis aizveras, arī solījumi izkūp. Tiesu sistēma ir pārslogota.

RPB pēdējos gados ir izdevies atbrīvot dzīvokļus no ļaunprātīgajiem nemaksātājiem, organizējot dažādas kampaņas ar soda naudu atlaišanu, ja tiek sastādīts parāda dzēšanas grafiks. Esam panākuši, ka kopējais parāda apjoms vairs nepieaug.

- Varbūt cilvēki sāk saprast, ka izlikt no dzīvokļa viņus tomēr ir iespējams, un, redzot, kā ir pieaugušas cenas brīvajā īres tirgū, sāk aizdomāties un parādus apmaksā?

- Jā, brīvajā īres tirgū cenas tiešām ir ļoti augstas - trīs četras reizes lielākas nekā pašvaldības īres dzīvokļos. Likumsakarīgi, ka neviens negrib brīvprātīgi maksāt vairāk, ja pastāv iespēja maksāt mazāk. Būtiska ir attieksme. Daudziem liekas, ka pašvaldības dzīvoklis ir dāvana uz mūžu un par to var nemaksāt, lauzt, postīt. Vairākus šādus «brīvdomātājus» iztiesājām. Zīmīgi, ka mājās, kur viņi dzīvoja, ir samazinājušies parādi.

- Ar ko saistīts straujais īres cenu kāpums? Nevarētu teikt, ka tas ir proporcionāls dzīvokļu cenu izmaiņām tirgū, jo dzīvokļu cenas pēdējos gados ir kāpušas par dažiem procentiem, turpretim īres cenas ir praktiski dubultojušās.

- Publiskajā telpā iespējamie cēloņi piesaukti vairāki - viens no tiem bija uzturēšanās atļauju tirdzniecība pret nekustamā īpašuma iegādi Latvijā. Rīgā ir nopirktas mājas, bet stāv tukšas. Teorētiski dzīvokļus izīrē, bet cenas ir noteiktas tik augstas, ka faktiski neviens par tādu cenu īrēt nevēlas. Investoriem naudas ir pietiekami, lai viņus galvaspilsētas īres tirgus neuztrauktu vispār. Paskatieties dzīvokļu īres un pārdošanas sludinājumus, grūti cenas nosaukt par tirgus situācijai atbilstošām. Savukārt vietējie dzīvokļu īpašnieki paskatās uz vidējo īres cenu Rīgas centrā, kur tā mākslīgi ir paaugstināta, nolaiž pārdesmit eiro un uz kaut ko cer. Protams, jāpiemin treknajos gados paņemtie kredīti. Daudzi tagad nespēj par tiem norēķināties. Viņi ir spiesti dzīvokļus izīrēt bankas ikmēneša maksājuma vērtībā. Piemēram, ja kredītmaksājums ir 300 eiro mēnesī, tad dzīvoklis ir jāizīrē par 350 eiro plus komunālie maksājumi.

- Kādas ir prognozes - vai īres cenas tā arī turēsies ļoti augstā līmenī?

- Pagaidām, visticamāk, tā arī būs, tiesa, daži banku ekonomikas eksperti izteikušies, ka redzamas krīzes pazīmes - ekonomikas pārkaršana, kas noteikti izsauks arī īres cenu kritumu.

Otrs fakts, kas varētu pazemināt īres cenu vecajos projektos, ir mājokļu skaita faktiskais pieaugums - redzams, ka šobrīd nekustamo īpašumu attīstītāji ir aktivizējušies un rada gan jaunus projektus, gan pabeidz krīzes laikā iesaldētos projektus, nododot mājokļus īrē vai tos pārdodot.

Savulaik nekustamo īpašumu attīstītājiem un būvniekiem bija tik spēcīgs lobijs, ka pašvaldības faktiski tika izspiestas no nekustamā īpašuma attīstīšanas tirgus. Paveicās tajās pašvaldībās, kur ne visus dzīvokļus nodeva privatizācijai, tādējādi saglabājot pašvaldību dzīvojamo fondu. Tagad arvien vairāk pašvaldību realizē dzīvojamo māju projektus, bet, lai to izdarītu, ir nepieciešami pietiekami lieli finanšu resursi. Piemēram, Valsts kase ar ļoti labiem noteikumiem aizdod naudu mājokļu attīstībai, taču tikai sociālās palīdzības kontekstā. Tas nozīmē, ka pašvaldības īres namam, kurā varētu izvietot daudzbērnu ģimenes, pašvaldībai nepieciešamos speciālistus un tamlīdzīgi, finansējums jāmeklē bankās. Šī iemesla dēļ nerealizējām ideju, ka uz Latvijas simtgadi Bolderājā, Mežrozīšu ielā, uzbūvēsim trīs mājas ģimenēm, skolotājiem, policijas darbiniekiem un citiem, kuri nevar atļauties īrēt vai pirkt dzīvokli brīvajā tirgū. Tagad tur būs sociālie dzīvokļi, nākampavasar sāksim būvēt.

Dzīvokļu rindā stāvošajiem nākamgad plānots rekonstruēt divas mājas, Lielupes ielā un Ziepju ielā.

- Cik lielā mērā īres cenu ietekmē apsaimniekošanas izmaksu pieaugums?

- Protams, ietekmē, jo palielinās degvielas cenas, nodokļi, minimālā alga un citas izmaksas. ES direktīva paredz, ka līdz 2020. gadam visām mājām ir jābūt aprīkotām ar dūmu detektoriem vai ugunsdrošības sistēmām.

- Vai esošā situācija īres tirgū izsauc pastiprinātu interesi par pašvaldības dzīvokļiem?

- Interese par pašvaldības dzīvokļiem ir visu laiku. Cilvēki nāk un prasa, stājas rindā. Visaktuālākais ir jautājums par daudzbērnu ģimeņu nodrošināšanu ar dzīvojamo platību. Pirms trim gadiem rinda ik gadu pieauga par 25 ģimenēm, bet pagājušajā gadā rinda palielinājās jau par 45 daudzbērnu ģimenēm, kurām nepieciešami lielāki dzīvokļi. Iepriekšējā periodā vidējais gaidīšanas laiks bija 4,5 gadi, bet, ja turpmāk katru gadu mēs nedabūsim vēl vismaz 50 lielos dzīvokļus, tad gaidīšanas laiks pieaugs līdz 7,5 gadiem.

- Pašvaldības nosacītais rūpju bērns ir Rīgas namu pārvaldnieks, savukārt Rīgas pilsētbūvnieka darbībā nekādu aktuālu problēmu nav. Kur ir lielā atšķirība?

- Jā, bieži abus uzņēmumus jauc. Rīgas pilsētbūvnieka veiksmes stāsta pamatā ir fakts, ka visas mūsu pārziņā esošās mājas un tajās esošie dzīvokļi ir pašvaldības īpašums - vairāk nekā 5000 dzīvokļu ar kopējo īrnieku skaitu ap 15 tūkstošiem - faktiski tas ir vienas Latvijas mazpilsētas iedzīvotāju skaits. Rīgas pilsētbūvniekam kā apsaimniekotājam nav parādu ne par siltumu, ne ūdeni, jo uzņēmums pakalpojuma sniedzējiem samaksā pilnā apmērā, vēlāk parādus piedzenot no īrniekiem. Tādējādi mēs savā pārziņā esošajās mājās varam laikus pieslēgt apkuri un nodrošināt citus pakalpojumus, kas mājās ar lieliem parādiem pakalpojuma sniedzējiem nereti nav pieejami.

- Kāpēc Rīgas namu pārvaldnieka darbību neizdodas un neizdodas sakārtot - mainās valdes, bet situācija neko daudz uz labo pusi nemainās?

- SIA Rīgas namu pārvaldnieks izveidoja, apvienojot 15 Rīgas namu pārvaldes. Iecere par vienu lielu apsaimniekotāju tolaik likās risinājums, taču, ironiski sakot, 15 kolhozus apvienoja vienā. No sākuma šķita, ka pakāpeniski sistēmu izdosies sakārtot, bet, laikam ejot, nostiprinās pārliecība, ka tas ir praktiski neiespējami.

- Kāpēc?

- Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekotajās mājās dzīvokļi lielākoties ir privātīpašumā. Līdz ar to sākas konflikti - vieni saka, ka vajag kāpņu telpas remontu, otri prasa jaunu jumtu, trešajiem gribas ēkas siltināšanu, ceturtajiem vispār neko nevajag - vienoties un pakāpeniski savest kārtībā ēku tā arī neizdodas. Zīmīgi, ka, piemēram, Viļņā un Tallinā, kas pēc būtības ir analoģiskas pilsētas, nav izveidoti lieli monstri - uzņēmumi, kas apsaimnieko dzīvojamās ēkas, ir salīdzinoši nelieli.

Rīgas domes GKR (Gods kalpot Rīgai) frakcijas kongresā jau publiski izskanēja, ka tiek domāts par RNP reorganizāciju. Tas ir laika jautājums. Kā jau minējāt, valdes mainās, bet kārtību ieviest grūti. Nāk jauni cilvēki ar idejām, cenšas, taču galu galā saprot, ka tā nav nekāda sviestmaize. Jādod lielāka rīcības brīvība pašiem iedzīvotājiem, lai viņi paši varētu dibināt biedrības vai citus formējumus un uzņemtos savas mājas apsaimniekošanu. Arī Rīgā ir labi piemēri, kad, atsakoties no liela namu apsaimniekošanas uzņēmuma, iedzīvotāji ir sakārtojuši savu māju. Turklāt ne tikai mājas ar nelielu dzīvokļu skaitu, bet arī tādas, kurās ir simt un vairāk dzīvokļu pašā Rīgas centrā. Tas nozīmē, ka šāda apsaimniekošanas forma ir iespējama, jo iedzīvotāji reāli redz, kur paliek viņu samaksātā apsaimniekošanas nauda.

- Vai pašvaldība, kurai pieder kāds no dzīvokļiem, atbalsta šādu apsaimniekošanas formu?

- Pašvaldība šajos jautājumos ir pretimnākoša un atbalsta iedzīvotāju centienus ne tikai tad, ja tai konkrētajā mājā pieder kāds dzīvoklis. Nodokļu atlaides nekustamajam īpašumam, piedāvā līdzfinansējumu ēkas fasāžu atjaunošanai, kā arī citādi sekmē māju sakārtošanu, ja iedzīvotāji ir gatavi investēt kopīpašumos.