Rīgas iedzīvotāji pikti: Zāles pļāvēji izposta puķu dobes

SAVS KAKTIŅŠ, SAVS STŪRĪTIS. Rīgā, Iļģuciema pagalmos ieraudzītais pagalmu izdaiļotāju veikums atšķiras gan ar izmantotajiem materiāliem, gan dizainu © Arnis Kluinis

Ziepniekkalna iedzīvotāja Anna Neatkarīgajai sūrojās, ka pie Ozolciema ielas 18. nama tika pļauta zāle un reizē ar to nogrieztas kaimiņienes stādītās rozes, kas bijušas 40–50 centimetru augstas. Esot izdzīvojis tikai viens rožu stāds attālākā stūrī.

SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) atbild, ka darbinieki pārbaudījuši rīdzinieces sūdzību, bet iekoptu dobi vai apstādījumu vietu nav atraduši. Ja stādījumi nav vizuāli pamanāmi, tad strādnieki tos tiešām var nopļaut vai samīt. Taču, ja dobe ir iekopta, nožogota, tad zāles pļāvēji tīšām to neposta. RNP zāliena pļaušana ir ārpakalpojums, bet tā veicējiem līgumā noteikts: ja stādījumus sabojā, tad tie ir jāatjauno.

RNP Komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Santa Vaļuma skaidro, ka, pēc likuma, par teritorijas labiekārtošanu ir atbildīgi kopīpašnieki, bet, pēc būtības, ja kāda dzīvokļa īpašnieks vai, visbiežāk, īpašniece izveido pie mājas puķu dobi, netiek prasīts, lai to akceptē visi dzīvokļu īpašnieki. Ja kopīpašnieki vēlas pagalmu labiekārtot vērienīgāk, tad RNP sagatavo piedāvājumu, bet kopīpašnieku lēmums nav vajadzīgs, lai izpušķotu zālienu ar dažiem puķu stādiem, ja vien tie netraucē citiem iedzīvotājiem. Pašrocīgi veidotās puķu dobes un apstādījumi mājas iedzīvotājiem jāuztur kārtībā, RNP darbinieki tos nekops. Bet zemes īpašniekam gan jāprasa atļauja, ja grib stādīt, piemēram, kokus, kā arī jānoskaidro, kādā attālumā no ēkas pamatiem, fasādēm to drīkst darīt, jo saknes var bojāt pamatus, lapotne dzīvokļus var noēnot vai arī izvēlētā koka šķirne nav vēja izturīga, un zari lūzīs pie nieka vēja pūsmiņas.

Latvijā

Elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzēja "Bite Latvija" maijā ieviestais bezmaksas drošības risinājums līdz šim ir bloķējis jau 250 tūkstošus telefonkrāpnieku zvanu savā tīklā. Novembrī vien "Bite Latvija" bloķēja 95 tūkstošus krāpniecisku zvanu, kas vidēji ir 130 krāpniecības mēģinājumi stundā jeb 3100 zvanu dienā.

Svarīgākais