Draudze atjauno Katlakalna panteonu

KĀ PANTEONS. Neparastās formas baznīca būvēta pēc arhitekta Kristofa Hāberlanda projekta 1794. gadā. Tai ir Romas panteonam līdzīga forma. Uz dievnama atklāšanu sestdien pulcējās daudz cilvēku – dievnamā adatai nebija kur nokrist © F64

Pulcējoties pie atjaunotās Katlakalna baznīcas, cilvēki sprieda, ka sen jau vajadzējis dievnamu savest kārtībā, un bija ieinteresēti, kā tas izskatīsies. Arī nezinātājs ceļu uz baznīcu varēja atrast bez problēmām – atlika sekot cilvēkiem, kas gāja un gāja pa šauro meža celiņu. Neparastais dievnams noslēpies aiz koku galotnēm – tam ir apaļš kupols un zvanu tornītis, kas nav raksturīgi luterāņu baznīcām.

Baznīca ir vairāk nekā 220 gadu veca, un tai bija vajadzīgs ne tikai nopietns remonts, bet rekonstrukcija, jo ēka bija nosēdusies, ar plaisām.

Katlakalna draudze pastāv kopš 16. gadsimta, un apaļā mūra ēka tika uzbūvēta pēc tam, kad nodega koka baznīciņa. Latvijā šī ir vienīgā apaļas formas luterāņu baznīca. To būvējis arhitekts un Rīgas galvenais būvmeistars Kristofers Hāberlands. Ap baznīcu ir saglabāts luterāņu mācītāja un Latvijas baznīcas ievērojamā vēsturnieka Roberta Feldmaņa stādītais dārzs.

Dievnama atklāšanas ceremonijā Katlakalna baznīcas draudzes priekšnieks Pēteris Eriņš stāstīja, ka projekta gaitā atklājušies lielāki bojājumi, nekā sākotnēji aplēsts. Pērminderis Igors Martinelli Neatkarīgajai sacīja, ka draudze ilgāku laiku spriedusi par to, ka baznīcas ēku nepieciešams atjaunot, bet to varēja izdarīt pēc tam, kad draudze pārdeva daļu īpašumu - zemi. Ar naudu palīdzēja Ķekavas novada pašvaldība, ziedotāji, un finansējumu piesaistīja arī no Eiropas struktūrfondiem. Kopš rekonstrukcijai nepieciešamo dokumentu kārtošanas līdz atjaunotā dievnama iesvētīšanai pagājuši četri gadi. Par Eiropas fondu naudu restaurēti logi un durvis, saglabājot divus gadsimtus seno stiklojumu. Dievnams atguvis sākotnējo krāsojumu. P. Eriņš piebilda, ka jau šā gadsimta sākumā draudze pieņēma lēmumu, ka dievnamam vajadzētu atjaunot vēsturisko krāsojumu, bet nezināja, kāds tas bija. Tagad baznīcas interjers, cik vien bijis iespējams, atjaunots vēsturiskajā izskatā. Ir restaurēta altāra glezna un tornītis virs baznīcas kupola, zvanu tornī uzstādīti divi zvani, kas no pulksten 9 rītā līdz 9 vakarā iezvanīs katru stundu. Restaurāciju gaida ērģeles, bet šim mērķim nauda vēl jāsavāc. Kopumā dievnama atjaunošanā ieguldīti apmēram 1,2 miljoni eiro. Baznīcā ir ierīkota apskaņošanas sistēma, lai telpā varētu rīkot koncertus.



Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais